Latvijas seniori atkal vāc parakstus. Kārtējo reizi viņi vēlas atgādināt valsts varai par sevi, par netaisnību, ko vara pieļāvusi un pieļauj attiecībā uz saviem iedzīvotājiem. Solīja tak, ka labos situāciju, vērsīs par labu ļaunumu, kas sastrādāts krīzes gados. Tas pats lieliskais un smaidošais Dombrovskis, kurš tā paticis un patīk Latgales tantiņām, paklusām toreiz, krīzes gados, izdeva rīkojumu rēķināt pensijas pēc
apcirpta
indeksa. Nu krīze garām. Pārdzīvojusi Dombrovska veiksmes stāstu, Latvija atļaujas maksāt pasakainas prēmijas par veiksmīgu eiro ieviešanu, par spīdoši organizēto ES samitu utt. Tikai atdot pensionāriem atņemto Latvijai naudas neesot. Jāpietaupa Āfrikas bēgļu izmitināšanai un ēdināšanai? Anglija, Dānija, Īrija savulaik, pievienojoties Māstrihtas līgumam, sevi nodrošināja pret iespējamajām Āfrikas bēgļu straumēm.
(Iespējams, briti, dodoties amerikāņiem līdzi uz Irāku “ieviest kārtību”, paredzēja, kā tas var beigties.)
Latvijas ierēdņi un deputāti balsoja “par”, pat līdz galam nenoklausoties, ko īsti kārtējo reizi no saviem vasaļiem pieprasa Eirosavienības spice. Tagad mums visiem jāmaksā par mūsu deputātu padevību un paklausību. Kāds Briselē strādājošais Latvijas izcelsmes ierēdnis stāsta: parlamentu pāršalcot izbrīna pilns “u-o-a”, ja kādreiz, apspriežot naudas sadali, uzdrošinās kaut ko teikt kāds no Latvijas eirodeputātiem. Bet tas notiekot ļoti reti… Ja nu tikai ES parlamenta ilgdzīvotājas Vaidere vai Kalniete paklaigā komitejās par briesmīgā Putina plāniem kaitēt Latvijai un Eirosavienībai, pieprasot vērst pret Krieviju vēl striktākas sankcijas. Toties viņām nav bijis argumentu, kad tika apspriestas bēgļu kvotas. Ja nu Eiroparlamentā vai tepat mūsējā kāds paņerkstēs, tad tikai par naudas jautājumu: 60 (vai cik tur) eiro dienā vienam Āfrikas bēglim esot par maz. Nu, protams, ka maz — jo mazāka summa, jo mazāk varēs “atlicināt” Latvijas ierēdņi. Viņi pieraduši strādāt ar vērienu. Ņem, kuru projektu gribi, — Vispasaules izstāde Milānā, vilcienu iepirkumi, “Liepājas metalurga” pārdošanas sāga, nauda straumēm vai straumītēm aizplūst vajadzīgo cilvēku kontos vai makos. Arī bēgļi, pret kuru uzņemšanu valdība un Saeima īpaši neiebilst, varētu dot kādu labumu mūsu valsts augststāvošajām dāmām un kungiem. Eiropas naudu izzagt, pardon, apgūt, Latvijas elite šajos gados iemācījusies perfekti. Visi esam daudzreiz dzirdējuši par mūsu augsti stāvošo ierēdņu ideju padarīt Latviju par viszaļāko Eirosavienības valsti, nežēlot naudu šīs idejas realizācijai. Vistīrākā šmaukšana un blefs, jo Latvija jau ir viszaļākā valsts pasaulē. Nu, ja ne visa Latvija, tad Latgale — noteikti. Nesen man iznāca pa Latgales ceļiem
(Rēzekne – Daugavpils – Krāslava – Dagda – Rēzekne)
nobraukt savus 300 kilometrus. Ja Rēzeknes – Daugavpils šosejas malā vēl ir saglabājušies šādi tādi ciemi, tad, braucot no Daugavpils uz Krāslavas pusi, tu nokļūsti zaļos džungļos: ceļš labs, par Eiropas naudu diezgan ciešami saremontēts. Toties abās ceļa pusēs — zaļu, aizaugušu tīrumu, daudzus gadus nepļautu pļavu klajumi. Vietumis jau ar krūmiem ieaugušu, pamestu ēku puduri. Tāda pati ainava abpus ceļam Krāslava – Dagda – Ezernieki. Lai gan bija pats dienas vidus, šajā ceļa posmā mums pretī brauca viens vecs “Moskvičs” un viens motociklists… Vēl pirms nepilniem 30 gadiem te bija viensēta pie viensētas, veidojās kolhozu ciemati, dzima bērni, kuriem pat skolu pietrūka. Šodien tukšas vai pustukšas par Eiropas naudu celtās vai renovētās skolas visos Latgales (un ne tikai Latgales) novados… Es atcerējos kāda tautfrontieša stāstu, ko dzirdēju 90. gadu vidū. Latvija vēl nebija iestājusies Eiropas Savienībā, bet Briselē viņam jau toreiz gadījies redzēt Latvijas karti, kur Latgale bija iezīmēta kā zaļš vienlaidus mežu masīvs ar uzrakstu “Medību lauki”… Es tagad saprotu Vējoni, saprotu Āboltiņu un citus valdošos politiķus, kuri vienā laidā tarkšķ par briesmām no austrumiem, par kara draudiem un Krievijas apbižoto nabaga Ukrainu. Valdošajiem vajadzīgs ienaidnieka tēls. Lai tie, kuri redz un uz savas ādas izjūt Latvijas postu, nesāktu domāt un meklēt atbildi uz jautājumiem: kas vainīgs, ka Latvijas tauta izmirst, ka tā spiesta doties trimdā. Kas vainīgs, ka Latvija teju teju pārvērtīsies par vienu vienīgu zaļo tuksnesi.
Māra NIZINSKA
Komentāri