Sabiedrība

NO JERUZALEMES MELNĀS GRĀMATAS

Publicēts: 4. jūlijs 2025 Autors: Rēzeknes Vēstis Komentāri (0)

4. JŪLIJS – EBREJU TAUTAS GENOCĪDA UPURU PIEMIŅAS DIENA 1990. gadā Latvijā piemiņas dienu sarakstam tika pievienots 4. jūlijs – Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena. Šajā dienā 1941. gadā Viktora Arāja komanda pēc nacistu pavēles nodedzināja četras no piecām Rīgas sinagogām. Simboliski šī diena tika saistīta ar holokausta sākumu Latvijā. 4. jūlijā nacisti Rēzeknē nogalināja desmitiem ebreju vīriešu. Pēc Drošības dienesta pavēles nākamās nedēļas laikā tika nogalināti aptuveni 140 ebreji. Tas iezīmēja vietējās ebreju kopienas likvidācijas sākumu. 24.–25. augustā Rēzeknes apkārtnē notika pirmā plaša mēroga ebreju masveida iznīcināšana. Cilvēki tika izvesti no pilsētas nelielās grupās, bieži vien pirms nošaušanas par tiem ņirgājās. Līdz 1. septembrim gandrīz visi pilsētas ebreji bija iznīcināti. Bija palikusi tikai neliela amatnieku grupa, kas tika nogalināta 1943. gada rudenī. Saskaņā ar vācu avotiem Rēzeknē tika nogalināti 3219 ebreji.

Pirms kara Režicas pilsētā, kuras kopējais iedzīvotāju skaits bija 25 000, dzīvoja vairāk nekā 6000 ebreju. No kopējā skaita tikai daži tika izglābti un izdzīvoja. Starp viņiem bija Motja Tagers, Haims Izraelits un viņa brāļadēls Jakovs Izraelits.

Mazo Tageru izglāba viņu mājsaimniece O. Varuškina. Kad Tagera tēvs un māte tika nogalināti, viņa paslēpa bērnu un aprūpēja viņu. Haimu Izraelitu un viņa brāļadēlu Jakovu no Režicas izglāba poļu Matuseviču ģimene, kas viņus slēpa savas mājas bēniņos. Gandrīz trīs gadus viņi slēpa Izraelitus savā mājā, riskējot ar savu dzīvību. Taču, neskatoties uz to, viņi rūpējās par saviem “ieslodzītajiem” un katru dienu piegādāja viņiem ēdienu bēniņos. Pirmos trīs mēnešus pēc vāciešu ierašanās Izraeliti klīda pa dažādiem pagalmiem un šķūņiem gan pašā pilsētā, gan ciematos, ik stundu pakļaujot sevi briesmām, ka kāds viņus atpazīs. Tikai vēlāk Matuseviču ģimene viņus uzņēma pie sevis, un tad viņu klaiņotāju dzīve beidzās. Izraelits un viņa brāļadēls pastāstīja šokējošas detaļas par piecu tūkstošu cilvēku lielās Režicas pilsētas ebreju kopienas mokošo nāvi. Vācieši ienāca Režicā 3. jūlijā, un jau nākamajā dienā sākās represijas pret ebrejiem.