Vienu vakaru gāju gar veikalu “Maxima” Pulkveža Brieža ielā. Zinot, cik daudz šeit tiek mests ārā dārzeņu un augļu, ko vēl varētu nocenot un izpārdot, ielūkojos konteinerā. Protams, kaudze augļu un arī kādas 30 tukšas kefīra paciņas. Protams, veikalā tās neizdzēra. Prasīju darbiniecei, kur palika. Izlēja izlietnē, jo vakardienas kefīrs. Tāda bija pavēle! Kā jums tas patīk, lasītāji? Tas ir tagad, kad Ukrainā karš, kad tūkstošiem bēgļu cieš badu, atdod pēdējo, lai tiktu ārā no okupantu valsts – Krievijas. Dzelzceļa stacijā “Rēzekne II” ik dienas var satikt bēgļus, ģimenes, uzklausīt viņu traģēdijas stāstus. Varbūt kāds Rēzeknē piedāvā viņiem bezmaksas pusdienas, atvestas termosos? Nē, neviens. Arī neviens no superbagātajiem lielveikaliem, kas neaizmirst palepoties, ka “palīdz trūcīgajiem”. Tātad – ik dienu 30 litri vakardienas kefīra vai piena iztek veikala izlietnē. Un cik visos veikalos? Ko par to domā pārtikas dienests, pilsētas dome, deputāti? Pirms Saeimas vēlēšanām kandidāti ar dežūrfrāzēm solīja uzlabot, palielināt, paātrināt, sekmēt, atbalstīt utt. Bet te, lūk, konkrēts fakts: Rēzeknē tonnām pārtikas vienkārši izmet atkritumos, vienlaikus aicinot mūs būt taupīgākiem. No kā sākas taupība? Ko domājat, lasītāji?
Ilmārs SILKĀNS,
ekologs
Komentāri