Leontīne Broka piedzima 1936. gada 10. martā Dekšāres ciemā. Kad Leontīnei apritēja četri gadi, mūžībā devās tēvs. Māmiņa viena izaudzināja savas trejmeitiņas, visām tika dots labākais, ko varēja sagādāt. Lai arī bija vēl pavisam maziņa, Leontīne labi atceras Otrā pasaules kara laiku, kad karavīri izdzina no mājām, nācās dzīvot grāvī. Labi, ka bija vasara! Labi, ka bija pļavā sava gotiņa! Ģimenei tika piens pavalgā. Tā bija izdzīvošana! Pēc skolas gaitām Leontīne apguva grāmatvedes-uzskaitvedes amatu, visa dzīve aizvadīta godprātīgā darbā Varakļānos, kur sievietes apzinīgums tika ievērots un novērtēts. Sekoja daudzi gadi vadošā amatā. Protams, ļoti izjuta varas cilvēku spiedienu: “Tev jāstājas komunistiskajā partijā!” Leontīne ir pārliecināta, ka viņu pasargāja Dievs, jo tieši Viņam vienmēr uzticētas lūgšanas, uzticētas savas šaubas. Un vienmēr Viņš pavēra īstās durvis īstajā laikā, sargājot Leontīni. Leontīnei ballīti organizēja meita. Omīti neaizmirst viņas trīs mazbērni un trīs mazmazbērni. Pie omītes regulāri ciemos nāk gan radi, gan draudzenes, tiek sarūpēti gardumi. Kas Leontīnei ir īstais gardums šodien? Biezpiens, krējums, jogurts. Un ak! – cik ļoti garšo zemenes un avenes! Visi radi un draugi teic pateicības vārdus Varakļānu veselības aprūpes centra darbiniekiem par atbalstu! Kā darbinieki atzina, šī ir pirmā reize, kad tik lustīgi tika svinēta 90 gadu jubileja. Leontīnes krustmeitas vīrs atnāca ar akordeonu, un, tāpat kā visās radu saiešanās, skanēja sirsnīga sadziedāšanās ne tikai savā pulkā – aprūpes centra iemītnieki arī pievienojās. Šis bija patiesas sirsnības un cilvēcības mirklis – ar savu klātbūtni godināt cilvēku, kurš katru dienu dzīvojis un dzīvo ar godaprātu. Visiem jubilāre novēl būt sirdī kopā ar Dievu, veltīt laiku lūgšanām, ievērot Dieva baušļus, būt savstarpēji sirsnīgiem, izpalīdzīgiem. Ja šīs patiesības ievērosim, tad mums apkārt valdīs miers.
Iveta DIMZULE
Foto no Silvijas Vecstaudžas privātā albuma
Komentāri