Jāsaka, Rēzekne nav iedomājama bez “Latgales Māras” jeb pieminekļa “Vienoti Latvijai”, kas divreiz ticis gāzts un trīsreiz uzstādīts no jauna, un ir Latgales simbols, kas atgādina par mūsu tautas vienotību. Pieminekli trešajā reizē atjaunoja tēlnieks Indulis Folkmanis kopā ar Andreju Jansonu (Kārļa Jansona dēlu). Lai arī tēlnieka Induļa Folkmaņa (1939) dzimtā puse ir Zemgale, Bārbele, visu radošo darba mūžu viņš pavadīja Daugavpilī, veltot sevi Latgalei. Viņa darbi iezīmē ne tikai šī brīža Latgales, bet arī citu Latvijas vietu kultūrainavas, no kurām daudzas kļuvušas par pilsētu simboliem. Indulis Folkmanis mācījās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, tad studēja Latvijas Mākslas akadēmijā pie viena no latviešu tēlniecības pamatlicējiem, profesora Emīla Meldera. Studiju laikā lielu ietekmi uz I. Folkmaņa radošo ceļu atstājusi iepazīšanās ar ievērojamo latviešu tēlnieku Kārli Jansonu. No 1965. līdz 2009. gadam Indulis Folkmanis dzīvoja un strādāja Daugavpilī. I. Folkmaņa ierašanās Daugavpilī ienesa pārmaiņas pilsētas kultūras dzīvē. Jau 20. gs. 70. gados Daugavpilī izveidojās mākslinieku grupa, kuras kodolā bija arī Folkmanis. Induļa Folkmaņa pirmais darbs Daugavpilī bija Raiņa krūšutēls pie Daugavpils Universitātes. Turpmākos gados tēlnieks veidojis pieminekļus un piedalījies to atjaunošanā visā Latvijā — Daugavpilī, Balvos, Bauskā, Bebrenē, Eglainē, Ilūkstē, Jelgavā, Krāslavā, Salienā un arī Rēzeknē. Ievērojamākie no darbiem ir piemineklis “Daugavpils atbrīvotājiem 1919. g.”, “Vienoti Latvijai” Rēzeknē, “Latgales partizānu pulkam” Balvos. Kopā ar dēlu Ivo Folkmani izveidots piemineklis “Latgale māte raud” Krāslavā. 1999. gadā tēlnieks apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Tagad Indulis Folkmanis atgriezies dzimtajā Bārbelē, taču Daugavpilī aktīvi strādā viņa dēls Ivo Folkmanis.
Sagatavoja
Aija MIKELE
Māra JUSTA foto
Komentāri