Bet šoruden, pateicoties Intas Brokānes-Vilcānes iniciatīvai, 17. oktobrī notika salidojums Zosnas skolā, uz ko bija aicināti skolēni, skolotāji, visi, kuri tur strādājuši un mācījušies. Un atsaucība bija liela. Tajā dienā daudzu ceļi veda uz bijušo skolu, kas atrodas Zosnas muižā, gleznainā Rāznas ezera krastā. “Līdzko uzzināju par salidojumu, iedegos, jo visus šos gadus te neesmu bijusi. Liels paldies pasākuma rīkotājai Intai! Jo savas saknes ir jāatceras. Klasē bijām deviņi cilvēki, uz salidojumu esam atbraukušas piecas,” saka Irina Aleško, kura Zosnas skolu absolvēja 1982. gadā un jau 35 gadus strādā Rēzeknes slimnīcas Traumatoloģijas nodaļā par medmāsu. “Šīs mazās lauku skoliņas pazūd, un tā nav mūsu vaina, bet gan mūsu laikmeta problēma. Kad braucu uz savu dzimto pusi, man sirds asiņo, redzot Zosnā aizslēgto veikalu, ēdnīcu, sabrukušo klubu, kur savulaik atradās lieliska bibliotēka, sporta zāle… Labi, ka Zosnā ir vēl baznīca.”
Aija MIKELE-STRUŠELE
ATTĒLĀ: Irina Aleško, atceroties skolas gadus.
AUTORES foto
Комментарии