Viņdīn eimu pi “Māras” pīminekļa autobusu gaideit. Pīstōtnē mute palyka vaļā! Myužeigs skaistums! Beņčeišim breineigas pučainas “paļteņas” apvylktas! Viļktin valk pasēdēt. Sirds nu prīka pa muti lāc. Paļdis Dīveņam un tōm tamburētōjom, kas par ļautenim padūmōja! Te Zose klōt. “Vairs nabyus vecelim un veceleitem sovas pēcpuses jōsaļdej,” vysod purpeigō muna draudzine nūburkš i sōc apščupinēt itū breineigū “vaibstu” Rāznes geimī iz pinera sūleņa Atbreivōšonas alejā. Kod aizbraucem leidz sorkonai bazneicai, jōs geims, da i muns izastīpe gars, a pi tērga — vēļ garōks: tī beņčeiši nu dzeļža, bez pinera i bez rūkdorba, prostūs ļauteņu pakaleņas sylda. “Kam kriņgeļs, kam kriņgeļa caurums,” nūryuc Zose.
Plōciņu Mase
Eduarda UTĀNA foto
Komentāri