Vētras apmērs Latvijai bija neparasts. Pēc meteoroloģisko novērojumu ziņām, tā bija spēcīgākā vasaras vētra valstī vismaz kopš 1966. gada. 14 meteoroloģiskajās stacijās tika reģistrētas vēja brāzmas, kas pārsniedza 20,7 metrus sekundē, bet astoņās stacijās vēja ātrums sasniedza vētras spēku – vismaz 24,5 metrus sekundē.
Vētra īpaši spēcīgi skāra valsts austrumu daļu. Jau sestdienas vakarā nopietni elektrotīklu bojājumi tika fiksēti Ludzā, Zilupē, Krāslavā, Dagdā, Ilūkstē, kā arī Ludzas, Krāslavas un Augšdaugavas novadā. Svētdienas rītā Latvijā bez elektrības bija 277 000 mājsaimniecību. Līdz svētdienas vakaram elektrības padeve bija atjaunota 70 % apakšstaciju. Vislielākās problēmas bija jūtamas Rīgā un valsts austrumos. Kopumā glābēji saņēma tūkstošiem ziņojumu par vētras sekām: līdz svētdienas vakaram to skaits bija pietuvojies 2900, tostarp 458 no Latgales.
Vislielākie postījumi, ko nodarījusi vētra, bija krituši koki un milzīgi zari, kas bloķēja ceļus. Tika bojātas automašīnas, ēkas, jumti un citas konstrukcijas. Piemēram, Rēzeknē vējš sabojāja kāda veikala jumtu, norāva jumtu bērnudārzam, apgāza autobusu pieturvietu, nogāza kokus pilsētas parkā, un viens no tiem sabojāja pareizticīgo baznīcas žogu. Laikapstākļu dēļ vairākās vietās visā valstī bija slēgti veikali un degvielas uzpildes stacijas, tika traucēta pasažieru satiksme. Olainē iedzīvotāji palika bez dzeramā ūdens, un vietējā pašvaldība to piegādāja mucās.
Marina TETARENKO
Komentāri