Apkure un ar to saistītās problēmas
Saražotās siltumenerģijas tarifa apmēru ietekmē energoresursu – šķeldas, gāzes, elektrības – cenas. Tagad, vasarā, tarifs ir vismazākais, jo siltuma ražošanai tiek izmantota šķelda, kura iegādāta par lētu cenu. Gāzes īpatsvars tarifā kļūs mazāks, iedarbinot jaunas katlumājas, kuras apkurinās ar šķeldu. Mērs pastāstīja, ka izziņots iepirkums šķeldas iegādei par 31–33 eiro par MWh. Ar “Latvijas gāzi” jau ir noslēgts līgums par gāzes piegādi par 44 eiro par MWh līdz nākamās apkures sezonas beigām. No 2024. gada janvāra plānots pilnībā atteikties no dabasgāzes izmantošanas siltumenerģijas ražošanai Rēzeknē, saglabājot iespēju izmantot gāzi tikai aukstā ziemā un ļoti zemā gaisa temperatūrā. Vislielākais siltuma patēriņš ir pilsētas centrālajā rajonā. Lai samazinātu izmaksas, privātfirma uzbūvēja šķeldas katlumāju ar jaudu 14 MWh. Tam bija nepieciešami septiņi miljoni eiro, no kuriem trīs miljoni ir no Eiropas Savienības struktūrfondiem, bet iztrūkstošos četrus miljonus nācās paņemt kredītā Valsts kasē. Atgriešanas termiņš – 20 gadi. Turklāt dome garantē no saviem līdzekļiem vēl viena kredīta dzēšanu – tas ir īstermiņa kredīts 1,5 miljonu eiro apmērā, kuru paņēma uzņēmums “Rēzeknes siltumtīkli” apgrozījuma līdzekļu paaugstināšanai pagājušajā sezonā gāzes un šķeldas krasās sadārdzināšanās dēļ. Janvārī “Rēzeknes siltumtīkliem” šis kredīts jau tiks dzēsts, tādējādi samazinot domes parādsaistības līdz pieļaujamajiem 20 %. Lai atvieglotu pašvaldības kredītportfeli, nepieciešams, lai siltumapgādes uzņēmums ātrāk atdod pusi no katlumājas būvniecībai ņemtā kredīta, pauda A. Bartaševičs. “Nākamajai apkures sezonai uzņēmuma “Rēzeknes siltumtīkli” vadība plāno tarifu, kas būs pamatots un atbilstošs reālajām energoresursu cenām. Paredzams, ka tas būs zemāks par 100 eiro – apmēram no 85 līdz 94 eiro par MWh. Valsts atbalsta un dotāciju turpmāk nebūs,” uzsvēra mērs.
Steidzami nepieciešams remonts
“Viadukta pāri dzelzceļam tehniskais stāvoklis ir neapskaužams. Pašlaik tas vēl nav bīstams dzīvībai, taču tiltam vajadzīgs steidzams remonts,” atzina pilsētas mērs. Trotuāri drūp, tādēļ zem tiem ir uzvilkts aizsargtīkls, lai drūpošais betons nekrīt uz galvas gājējiem zem tilta.
A. Bartaševičs pastāstīja, ka pirms gada dome pasūtīja šā tilta rekonstrukciju. Ir trīs šīs situācijas atrisināšanas un tilta atjaunošanas varianti: visdārgākais izmaksātu pašvaldībai 11 miljonus eiro, vislētākais – četrus miljonus. Saprotamu iemeslu dēļ priekšroka tiek dota pēdējam, jo tā saucamais domes kredītsaistību portfelis ir sasniedzis pieļaujamos 20 %, tādēļ ņemt kredītu tilta atjaunošanai nav iespējams. Pašvaldība cer uz valsts atbalstu un dotāciju, jo viadukts atrodas uz pilsētas centrālās un tranzītielas – Atbrīvošanas alejas – un savieno ziemeļu un centra rajonu.
Komentāri