Taču notiek tieši pretējais. Administrācijas darbinieku skaits nevis samazinās, bet gan paplašinās. Tiek veidoti jauni apmaksāti amati un komitejas. Un tas viss izskatās ne tik daudz pēc rūpēm par pilsētu, cik pēc tiešas “administratīvā pīrāga” pārdales. Pēc tam, kad bijušais mērs Aleksandrs Bartaševičs tika noņemts no amata, jo viņam nebija pielaides valsts noslēpumam, pilsētas dome, šķiet, ir darījusi visu iespējamo, lai saglabātu viņa ietekmi, amatu un komfortablu politisko eksistenci. Vispirms priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Stecs “atdeva” A. Bartaševičam apmaksāto Pilsētas attīstības, infrastruktūras komitejas priekšsēdētāja amatu. Un tad kā atbildes pateicības žests steidzami tika izveidota jauna, jau ceturtā, Tautsaimniecības ekonomikas un investīciju piesaistes veicināšanas komiteja, un par tās vadītāju kļuva… protams, A. Stecs. Sakritība? Tas šķiet īpaši ciniski, ņemot vērā, ka pirms A. Bartaševiča atlaišanas komiteju priekšsēdētāji nesaņēma atalgojumu. Taču, tiklīdz mainījās politiskā ainava, nauda pēkšņi parādījās. Tagad iedzīvotājiem mēģina izskaidrot, ka jaunajam mēram Jānim Tutinam ļoti nepieciešami divi vietnieki – “kā tas bija agrāk”. Vai tiešām ir šāda vajadzība? Kur ir efektivitātes aprēķini? Kur ir finansiālās ietekmes analīze? Par to ne vārda. Starp citu, A. Bartaševiča padomnieki joprojām strādā administrācijā – viņi tika nodoti jaunajam mēram, tā teikt, kā mantojums no viņa partijas biedra, iepriekšējā Rēzeknes mēra. Tā vietā tiek izmantots amatpersonu iecienītais arguments: “to paredz pilsētas domes noteikumi”. Nu, ja jau paredz, kāpēc gan to neizmantot? Īpaši uz pilsētas iedzīvotāju rēķina. Īpaši kaitinoši ir tas, kā tas viss tiek pasniegts sabiedrībai. Lēmums būtībā jau ir izskatīts komitejās un apstiprināts domes sēdē, taču, lai ievērotu formalitātes, tas tiek nodots publiskai apspriešanai. Iedzīvotājiem ir laiks līdz 1. jūnijam paust savu viedokli par grozījumiem pašvaldības noteikumos, kas paredz skaidru atbildības sadalījumu starp abiem mēra vietniekiem. Uz papīra viss izskatās labi: viens vietnieks atbild par infrastruktūru, transportu un komunālajiem pakalpojumiem, otrs – par izglītību, kultūru, sportu un sociālajiem jautājumiem. Taču patiesībā runa nav par labas pārvaldības nodrošināšanu, bet gan par augsnes sagatavošanu otram labi apmaksātam amatam. Un iedzīvotāji lieliski saprot: viņu viedokļi šajā jautājumā, visticamāk, nevienu neinteresē. Publiskā apspriešana kļūst tikai par izlikšanos, kad aizkulišu lēmumi jau ir pieņemti. Kad pilsētā notiek finanšu stabilizācija, vadībai vajadzētu rādīt taupības un atbildības piemēru. Taču Rēzeknē mēs redzam ko citu: esošo amatu saglabāšanu, jaunu amatu radīšanu un “savējo” cilvēku iekārtošanu darbā. Un tas viss – par nodokļu maksātāju naudu.
STABILIZĀCIJA – IEDZĪVOTĀJIEM, BET AMATI – SAVĒJIEM?
Tomēr vēl viens apstāklis izraisa īpašus jautājumus. Pilsētas dome savā pēdējā sēdē nolēma vērsties Finanšu ministrijā un atbildīgajā komisijā ar lūgumu pabeigt Rēzeknes pašvaldības finanšu stabilizācijas procesu. Sagatavotais dokuments ir uz 11 lappusēm, un Pašvaldību finanšu stabilizācijas pastāvīgās komisijas eksperti to izvērtēs nākamo divu mēnešu laikā. Galīgo lēmumu pieņems Ministru kabinets. Tomēr rodas loģisks jautājums: kādu signālu pilsētas pārvalde sūta ministrijai un valstij? No vienas puses, pašvaldība lūdz pabeigt finanšu stabilizāciju, bet, no otras puses, vienlaikus paplašina savu administratīvo aparātu un veido jaunas algotas vietas. Šķiet, ka taupības režīmu lūdz ievērot visiem, tikai ne pašai pilsētas pašvaldībai.
PIRMSVĒLĒŠANU DĀSNUMS UZ PILSĒTAS RĒĶINA
Tajā pašā domes sēdē tika apstiprināti grozījumi saistošajos noteikumos par atlaidēm sabiedriskajā transportā. Runa ir par bezmaksas braukšanu senioriem vecumā no 60 gadiem, ko jau sen reklamē partija “Kopā Latvijai”. Tieši ar šo politisko solījumu A. Bartaševiča partija pagājušajā gadā aktīvi piesaistīja vecāka gadagājuma vēlētājus. Lielā mērā pateicoties tam, tai izdevās iegūt ievērojamu atbalstu pilsētas senioru vidū. Tomēr iniciatīvas īstenošana ilgu laiku “buksēja” ministrijās un palikusi drīzāk kā vēlēšanu sauklis, nevis reāls risinājums. Tagad, tuvojoties vēlēšanām, jautājums negaidīti ir pavirzījies uz priekšu. Opozīcijas deputāti iebilda pret iniciatīvu, nosaucot to par atklāti populistisku un politiski motivētu. Skanēja diezgan loģiski argumenti: lielākā daļa iedzīvotāju vecumā no 60 līdz 65 gadiem turpina strādāt un spēj paši apmaksāt sev transportu. Opozīcija uzsvēra, ka, ņemot vērā pilsētas finansiālās grūtības, būtu prātīgāk novirzīt līdzekļus, piemēram, jauno ģimeņu vai patiesi sociāli neaizsargātu grupu atbalstam. Taču A. Bartaševiča atbalstītājiem domē ir vairākums, un lēmums tika pieņemts. Tātad, sākot ar 1. jūniju, seniori, kuri vecāki par 60 gadiem, pilsētas autobusos varēs braukt bez maksas. Līdz 31. oktobrim. Skaists sociāls žests. Vai varbūt laicīgi sagādāta pirmsvēlēšanu dāvana? Tagad galvenais – regulāri atgādināt vēlētājiem, kam tieši viņi ir parādā par šo akciju. Īpaši ņemot vērā to, ka A. Bartaševičs acīmredzami vairs nemērķē uz vietu Rēzeknes domē, bet gan uz vietu Saeimā, kur viņš plāno kandidēt šoruden. Un šeit rodas galvenais jautājums: kur ir robeža starp sociālo politiku un pilsētas budžeta izmantošanu kā pirmsvēlēšanu kampaņas instrumentu?
Marina TETARENKO
Komentāri