Mērs paskaidroja, ka tas saistīts ar pašreizējo situāciju, enerģētisko krīzi un strauji augošajām energoresursu cenām. Tāpēc ir izvēlēts “zaļās enerģijas” kurss, izmantojot atjaunojamos energoresursus. Dabasgāze kļuvusi desmit reizes dārgāka, bet gāze Rēzeknē ir galvenais kurināmais. Centrālā katlumāja darbojas ar gāzi, bet Vipingā un ziemeļu rajonā ir jaunas katlumājas, ko var kurināt ar šķeldu vai granulām. To jauda ļaus minēto mikrorajonu iedzīvotājus vasarā nodrošināt ar karsto ūdeni. Taču arī šķelda kļuvusi divas trīs reizes dārgāka. Arī granulu tonna agrāk maksāja 120 eiro, tagad – 300 eiro. Tomēr krīzes situācijā pilnīga pār-eja uz atjaunojamajiem energoresursiem samazinās tarifus, – uzskata mūsu pilsētas vadītājs. Uzņēmums “Rēzeknes siltumtīkli” plāno nākamā gada februārī nodot ekspluatācijā katlumāju ar 12 MWh jaudu, ko pašlaik būvē centrā, izmantojot privātās investīcijas. To varēs darbināt ar šķeldu, jaudas pietiks tikai daļēji. Nāksies būvēt vēl vienu katlumāju ar 18 MWh jaudu. Lai finansētu šo projektu, uzņēmums “Rēzeknes siltumtīkli” piedalīsies investīciju programmā. Tas ir, tā teikt, ilgtermiņa plāns pusotram gadam. Taču arī tā īstenošanai nāksies ņemt kredītu. Saskaņā ar jauno iepirkuma procedūru aprīlī Rēzeknes siltumapgādes uzņēmums iegādājās dabasgāzi par 109 eiro/MWh – tas ir desmit reizes dārgāk nekā iepriekš, tāpēc jāpārskata tarifs. Pārrēķinot siltumenerģijas ražošanas izdevumus, uzņēmums “Rēzeknes siltumtīkli” iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā jauno apkures tarifa projektu, no 1. maija to paaugstinot no pašreizējiem
42,80 eiro/MWh
(bez PVN) līdz
198,14 eiro/MWh
bez PVN vai
221,92 eiro ar nodokli.

Komentāri