– Pastōstit, kai izaveidōjōs grupa “Borowa MC”?
– Beja tai. Nūsaukums “Borowa MC” pasarōdēja, kod mōcejūs Maltas vydusskūlas 11. klasē. Es sovulaik beju skūlānu pašpōrvaļdes vadeitōjs, un mes ļūti aktivi pīsadalejomēs sadraudzeibas pasōkumūs, vysur uzastōjamēs, prezentējom skūlu. Vīnā taidā reizē vajadzēja tai grupai, ar kū mes uza-stōjamēs, kaut kaidu nūsaukumu. Un mes izdūmōjom, ka varātu sauktīs “Borowa”. Tys ir Maltas senejs nūsaukums – Borovaja, klōt vēļ pīlykom “MC”, par tū ka tūlaik tys lykōs stileigi. I tai mes ar taidu nūsaukumu pyrmūreiz uzastōjamēs skūlānu pasōkumā. Maņ pošam šys nū-saukums patyka, pīlypa. Turpynōjom nūsadorbōtīs ar muziku, vyspirms tū dareju kūpā ar skūlas bīdrim. Mes turpynōjom izmontōt itū nūsaukumu. Un tod, kod jau satyku Ingaru un Guntru, – mes visi asam nu Rēzeknes nūvoda, – tod maņ beja pīdōvōjums, ka grupu varim turpynōt saukt itaidā, myusuprōt, pīteikami skaneigā nūsaukumā, kuram ir sovs stōsts. Tai ari “Borowa MC” īsagōja. Tikai kolegim “MC” lykōs pōrōk
hiphopeigi
, tod izdūmōjom, ka “MC” skaidrōsim kai “myužeigi ceļā”, kas īmīsoj myusu kaidu tīksmi voi vērzeibu, voi dūšonūs vysu laiku kaut kur ceļā. Bet 20 godu jubileju svynam, tīši mums trejim – maņ, Guntrai un Ingaram – muzicejūt kūpā uz skotuves. Bet kod grupas nūsaukums pasarōdēja, tī jau nūteikti vēļ klōt vairōki godi munā individualajā pīredzē. Mums itū 20 godu laikā ir bejis vīns nalels periods, kod Guntra beja aizgōjuse nu grupas dažaidu privatu īmeslu dēļ, bet pēc pōrs godim otkol visi sanōcem kūpā trejatā. Bet ar Ingaru vysus 20 godus asam muzicējuši kūpā.
– “Borowa MC” dzīd latgalīšu volūdā. Kod sōcet uzastōtīs latgaliski, voi tymā laikā beja gryuts īkarōt sovu vītu muzikas pasaulē kai grupai, voi tīši ūtraidi beja vīgli, jo dzīdit latgaliski?
– Kai uz tū pasaskotōs. Ja verās nu taida vīdūkļa, ka mes bejom kaut kas jauns, nabejis un atškireigs, tod cylvākim ir interesanti, ka īrauga, izdzērd kaut kū jaunu, tys ir pozitivais. Beja ari negativais, bet mes tū ļūti najēmem golvā. Mes gōjom ar sovu dūmu, ar sovu pōrlīceibu iz prīšku, dorūt vysu latgalīšu volūdā. Maņ personeigi beja napījemami vaicōjumi: kai var kū dareit latgaliski, ka šei volūda naskaņ, kas tei par volūdu u.tml. Pyrms 20 godim tys beja taids naticeibas elements radūšom izpausmem itamā volūdā, nabeja kaut kas pošsaprūtams, kai tys ir tagad. Mes par tū sajēmem vysaidus komentarus un atsauksmes, gon īdrūšynūšas, gon ari na tik: “Kū jyus, zāni un meitine, dorit, jyusim sovu talantu, īspējams, jōmēginoj kaidā cytaidā veidā aplīcynōt…” Bet mes asam turējušīs un gōjuši ar tū pōrlīceibu, ka tei ir volūda, kurā mes dūmojam, volūda, kaidā mes runojam un kaidā mes gribim raksteit sovu muziku, izpiļdeit tū.
– Jyus īcēlet Latgolu sauleitē, parōdejot, kas ir Latgola.
– Te laikam jōsoka, ka mes nadūmōjom par kaut kaidu misijas apziņu, ka kaut kas jōizceļ saulē voi jōīdūd kaids pašapziņas energijas lōdeņš voi tamleidzeigi. Mes darejom un turpynojam dareit tū, kam ticim, kas ir myusu pošu pōrlīceiba. Maņ ir ļūti lels prīks un pateikami redzēt, ka tei pōrlīceiba beja lipeiga, ka jei aizrōve cylvākus, ka cylvāki pasamūdōs. Jyus navarit īsadūmōtīs, cik šymūs godūs daudz saticis latgalīšus voi cylvākus ar latgaliskom saknem, kuri uzskota par vajadzeigu pīnōkt pi manis pasarunōtīs, pastōsteit par sovom latgaliskōm saknem – voi jī bērneibā braukuši pi vacvacōkim uz Latgolu, voi vīns nu vacōkim nōk nu Latgolas, voi bērneiba Latgolā pavadeita voi kai sovaidōk celi krustōjušīs ar Latgolu. Un maņ par tū ir gandarejums, ka Latgola ir breiniškeiga vīta, ar kū cylvāki sevi identificej. Tei ir naatjemama myusu kai latvīšu sastōvdaļa.
– Jyus ari rokstot vōrdus dzīsmem, dzejojit.
– Nui! Tys pamatā asu es, kurš grupai liriku un dzīšmu tekstus roksta. Mes asam ari sasadorbōjušīs, izmontōjuši atsevišku dzejnīku kaidus vōrdus voi dzejūļus īdvesmai voi atseviškim pantenim, bet lelōkūtīs tei ir muna raksteitō lirika. Bet muziku roksta grupas bīd-ri, kai kurā reizē kuram sanōk. Kod ir īdvesme voi uzcīteiba lelōka, naatlaideiba. Pīmāram, dzīsmi “Atmosfera” ir Guntra rakstejuse, cytas Ingars, kai kuram sanōk. Jī obi pīsadolōs muzikas raksteišonā.
– Kur jyus smelitēs īdvesmi vōrdim?
– Īdvesmi smeļūs ikdīnas dzeivē voi vysā tymā, kas nūteik apkōrt. Lelōkūtīs tys, par kū mes dzīsmēs runojam, ir nu kaidas pīredzes, nu kaidom emocijom, tys ir kaut kur radzāts, par tū ir dūmōts, kod par tū gribīs voi ir īspēja uzraksteit kaidas četrrindes voi lelōku tekstu. Vysdažaidōkajūs breižūs atnōk idejas, kod gribīs jōs uzlikt uz papeira voi telefonā īraksteit un parōdeit citim.
– Pastōstit par sevi!
– Dzeivoju Reigā nu jau daudzus godus. Strōdoju “Latvijas Mobilajā Telefonā” par Biznesa izaugsmes dīnesta direktoru, munā atbiļdeibā ir visi jaunī produkti, kū “Latvijas Mobilais Telefons” pīdōvoj. Vairōk nakai 18 godus asu aktivi vadejis Latgolas kōzas, bet tagad ir sajyuta kai grupas dzīsmē “Prūjom jōīt”, ka itai nūsadorbōšonai jōlīk punkts. Uzskotu, ka šūgod nūvadeju pādejōs kōzas. Maņ ir trejs meitas, Esterei tyu-leņ byus 10 godu, Emīlijai ir ostoni un Elizabetei – trejs godi. Meitas vosorā laiku pavoda pi vacmāmeņas Ludzā. Jōs breiniškeigi saprūt latgaliski, jo giminē mes ar sīvu runojam latgalīšu volūdā, voi ar sīvasmōti voi munu tāvu. Sīva Agnese ir nu Ludzas, bet pats asu dzimis Maltā. Tī maņ jūprūjom tāvs dzeivoj, ik pa laikam aizbraucu gostūs pi jō, pi skūlas bīdrim, satikt skūlōtōjus.
– Par gimines ansambli nav dūmōts?
– Munai vacōkajai meitai pateik dzīdōt, jei apmeklej vysaidus ansambļus, dzīd korī, un mes ar jū kūpā asam uzastōjušīs nalelūs pasōkumūs, kod nav Guntras. Esterei pateik atseviškas “Borowas MC” dzīsmes, pīmāram, “Atmosfera”, “Vysskaistōkajai meitiņai”. Jūtūs ļūti lapns, ka kūpā ar mani jei ir dzīdōjuse, ka asam nūgōjuši kaidu atteisteibas ceļu. Vīnā koncertā beja arī Ingara Gusāna dāls Mareks, kurš spēlēja bungas. Tys ari ir breiniškeigi. Mes dūdam jaunajai paaudzei īspēju saprast, kū nūzeimej lelō skotuve, kod tevi klausōs, kod dzeivoj leidza daudzi. Kod “Borowa MC” spēlej symtu voi tyukstūšu prīškā, tōs ir pavysam cytas emocijas.
– Tagad myusdīnu dzeivē īnōk mōksleigais intelekts. Radūšim cylvākim tys ir paleigs voi konkurents?
– Konkurents tys nūteikti nav, es dūmoju, ja verās uz tū, kū es doru, – tekstu raksteišonu voi tamleidzeigi. Bet mōksleigais intelekts munā profesionalajā dorbā “Latvijas Mobilajā Telefonā” ļūti daudz paleidz: es tū izmontoju kai asistentu dažaidu mozōku uzdavumu veikšonā, kas maņ tīšam atvīgloj ikdīnu. Bet radūšajā, tīši tekstu raksteišonas jūmā, vēļ jo īpaši latgalīšu volūdā, mōksleigais intelekts pošlaik navar nikaidā veidā nūderēt. Tim, kas patīsi ir radūši, par mōksleigū intelektu navajag uzatrauktīs, ka tys jim atjims kaidu dorbu. Jo cylvāks roda kaut kū jaunu ar pīvīnōtū vērteibu, mōksleigais intelekts tū pagaidam nav spējeigs izdareit.
– Kū jyus nūvālātu laseitōjim?
– Es ļūti prīcōšūs klauseitōjus redzēt “Gorā”, kur mums byus īspēja kūpā pīdzeivōt breiniškeigu koncertu, atsaskateitīs uz šim 20 godim, kū mes kai grupa asam darejuši. Mums byus īpaša programma, jo mes itam koncertam ļūti gatavojamēs. Dēļ tō prīcōsimēs par kotru, kurš varēs pavadeit laiku kūpā ar mums. Sovulaik “Borowa MC” pamūdynōja, izcēle un īdvesmōja uz latgaliskū, tod jōatcerās, ka tys nikur nav pazudis. Ari tagad mes aicynojam kotram atrast sevī spāku, pōrlīceibu nest latgaliskū ar taisnu muguru un kryutim iz prīšku, ka mes asam latgalīši un mes asam par tū lapni!
– Paļdis par sarunu!
Aija MIKELE-STRUŠELE
Foto nu Aigara RUNČA albuma
Komentāri