APBREINOJAMA SOVĀ GORA SPĀKĀ

Dzymuse Maltas pogostā, Eleonora Tjarve skūlas gaitas sōka Zīdukolnu pamatskūlā, vālōk turpynōja Rēzeknes Pedagoģiskajā skūlā. Pēc trešō kursa, 1948. godā, saslyma ar poliomielitu, un 18 godu vacumā smoga paralize uz myužu saistēja jū pi gultas. Eleonora, byudama I grupas invalide, 1953. godā atsōka mōceibas Latvijas Republikaniskajā naklōtīnes vidusskūlā, pēc tam nu 1956. leidz 1962. godam studēja Latvijas Vaļsts universitates Vēstures un filologijas fakultatē. Studiju godūs pīsavērse literaturai, pyrmais dorbs publicēts 1958. godā laikrokstā “Padomju Daugava”. Aiz šōm skūpōm rindeņom nav izlosams, ka vysu atlykušū myužu Eleonora Tjarve pavadeja ieslūdzeita gondreiž piļneigi paralizētā kermenī. Raksteit varēja tikai ar kreisōs rūkas vīnu pērstu, uz rokstammašineites. Nasaskotūt iz tū, Eleonora Tjarve atstōja myusim ap divim symtim raksteitu dorbu: 22 tulkōtas grōmotas, naskaitamas publikacijas presē, sagatavōtus radio raidejumus par bulgaru literaturu, dzejūļu krōjumus “Man sāpēs slāpst”, “Aiz snīgōtim kolnim” u.c. Sirsneiga, erudita un apbreinojama sovā gora spākā, speitejūt naōrstejamai slimeibai, izcylō Latgalīte nūdzeivōja garu un bogōtu myužu. 29. majā Reiga atsavadēja nu Eleonoras Tjarves Gaiļezera slimineicā, bet Latgola aizgōjēju nu Rēzeknes Sōpu Dīvmōtes bazneicas pavadeja iz Prezmas kopim. Myužeigū mīru dūd jai, Kungs, un myužeigō gaisma lai speid viņai myužam! Amen.