“ARDIEVAS”

Alberts Spoģis dzimis 1924. goda 9. oktobrī Daugavpiļs apriņka Vōrkovas pogosta Bratišku sādžā Jezupa un Marijas Spoģu giminē un beja vacōkais nu četrim bārnim. Jys pabeidze Vōrkovas sešgadeigū pamatskūlu. Daudz laseja un izveidōja sovu biblioteku. Kod tāvs izveidōja pyrmū krōjaizdavumu bīdreibu pogostā, Alberts apgiva grōmotvedeibas pamatus un paleidzēja tāvam šymā dorbā. Kod tāvu 1941. goda junijā nūtīsōja uz 25 godim un izsyutēja uz Krasnojarsku, ryupes par saimnīceibu uzajēme 17-gadeigais Alberts un jō mōte. 1943. godā Alberts Spoģis tyka īsaukts latvīšu legionā, kaujōs smogi īvainōts un aizsyuteits ōrstētīs uz kara hospitali Vōcijā. Vālōk sekōja gūstekņu nūmetne. Pēc kara jys izgleitōjōs gimnazijā, tod Baltijas universitatē Pinnebergā, Hamburgas universitatē, Bonnas universitatē, Minsteres universitatē. 1956. godā Alberts Spoģis apprecējōs ar vōcu, angļu volūdas un mōjtureibas skūlōtōju Mariju Arntz. Jūs giminē pīdzyma meita un seši dāli. Lai ari giminē sarunvolūda beja vōcu, visi Spoģu bārni apgiva ari latviskōs kulturas pamatus. Minsteres latvīšu gimnazijā par skūlōtōju Alberts Spoģis nū-strōdōja gondreiž 40 godus, nu 1957. leidz 1996. godam. Alberts Spoģis pīderēja pi izcylōkajim ōrpus Latvijas dzeivojūšīm latgalīšu dzejnīkim. Jō dzeja uzskotama par romantisku, filozofisku un patriotisku meditaciju, kū caurauž pōrdūmas par cylvāka myuža jāgu un meklējumim pēc pīpiļdejuma un vītas dzeivē. Alberta Spoģa dzejūļi apkūpōti un izdūti septeņōs grōmotōs. Pādejō krōjuma “Ardievas” izdūšonu Alberts Spoģis napīdzeivōja, taču krōjums tyka sastōdeits, autoram klōtasūt. Krōjumā ītverti 200 īprīkš grōmotōs napubliceiti dzejūļi, nu kurim aptuveni 150 rūkrokstā beja atrūdami Alberta Spoģa arhivā. Alberts Spoģis myužeibā aizgōja 2020. goda 15. martā, apglobōts Minsteres tyvumā, Lauhēdes kopsātā, blokus sīvai Marijai. Jō apjūmeigō biblioteka atroduse ceļu uz Latviju – Latvijas Universitates Akademiskōs bibliotekas Misiņa biblioteku, kur izveidōts īpašs Alberta Spoģa fonds.