ATCERŪTĪS LATGOLAS KONGRESU

1917. goda 26. un 27. aprelī Latgolas kongresā pījemtī lāmumi beja nūzeimeigs sūļs ceļā uz vīnōtas Latvijas vaļsts izveidōšonu 1918. godā. 1917. goda 26. aprelī kongress sōcēs ar gōjīni nu Tērdznīceibas skūlas uz katōļu bazneicu (katedrali). Spēlēja armijas orkestris. Bazneicā nūtyka svineigs dīvkolpōjums, pēc kura tyka nūdzīdōta ari himna “Dīvs, svētej Latviju!”. Kongress nūtyka kinoteatra “Diana” zālē. Pīsadalējōs 350 cylvāku (232 delegati un 118 vīsu). Par kongresa prīkšsēdi tyka īvālāts Francis Trasuns. Kongresa organizēšonas komiteja (tōs vadeitōjs beja Nikodems Rancāns) nūteice delegatu pōrstōvnīceibu: nu pogostim voi draudzem pa divi pōrstōvi, nu kotras bīdreibas pa vīnam, nu strēlnīku bataļjonim pa divi leidz četri pōrstōvi, kai ari pōrstōvi nu latgalīšu kolonijom Krīvijā un sabīdriskī darbinīki, kurus īteice kongresa organizēšonas komiteja. Beja paradzāts, ka kongresā pīsadaleisīs Latgolas mozōkumtauteibu pōrstōvi, tūmār jī nu daleibas atsateicēs. Kongresa daleibnīki objektivi atspūguļōja tō laika procesus Latgolas politiskajā dzeivē – beja ītekmeigs goreidznīceibas slōnis, nūzeimeiga strēlnīku leidzdaleiba (strēlnīku bataļjonūs beja ap 5000 latgalīšu), spēceiga ītekme pōrstōvjim nu Pīterpils – Latgolas atmūdas sōkūtnejō centra. Kongresa pyrmajā dīnā debates bejušas tik korstas un trūkšņainas, ka 39 delegati ar inžineru Franci Kempu prīkšgolā kongresu demonstrativi atstōja. Ar tū pyrmō kongresa dīna beja pōrtraukta. Francis Kemps ar pīkritējim beja pīprasējs kongresa rezolucijā rakstiski fiksēt garantijas – tīseibas Latgolas pošvaļdeibom lemt pošom sovas lītas. Sovukōrt Franča Trasuna pīkritēji uzskatēja, ka Latgolas apsavīnōšonōs ar pōrejū Latviju var nūtikt “bez vōrda runas”. Šū apsavīnōšonūs var harmonizēt vysu Latvijas katūļu kūpdarbeiba un sapratne. Ūtrā dīnā, 27. aprelī, kongress nūtyka Tērdznīceibas skūlā, un tur apsprīstas rezolucijas. Tod tyka pījemti Latgolas tīseibu lāmumi. Pyrmais pants paredzēja apsavīnōšonu ar Kūrzemes un Vidzemes latvīšim vīnā politiskā, autonomā tautas organismā Krīvijas vaļstī. (Tūreiz runōja tikai par Latvijas autonomiju Krīvijas vaļstī.) Ūtrais pants nūsacēja: “Mes, Latgolas latwiši, apsawinōdami ar Kurzemes un Wydzemes latwišim, paturēsim sowu pašwaļdeibu, pylnu pašnuteikšonas tiseibu woludas, ticeibas, bazneicas, skolu un saimesteibas, kai ari zemes jautōjumā, bazneicas dareišonōs pīwinojūt pi Latgolas ari Kurzemes un Wydzemes katoļus.” Vēsturiski svareigs ir vēļ sastais pants, kur teik runōts par “Latvijas autonomijas aizstōveišonas un izvesšonas dzeivē un Latgolas atškēršonas nu Vitebskas guberņas”. Pēc tam kongress īvēlēja Latgolas pagaidu zemes padūmi, nūsokūt 60 lūcekļu: nu tim 36 latgali, 12 krīvu, ostoņi žeidi, trejs pūļi un pa vīnam nu cytom tauteibom (proporcionali īdzeivōtōju skaitam Latgolā). Latgolas pagaidu zemes padūme sovu pyrmū sēdi nūturēja jau 28. aprelī. Vaļdei nūteice 10 cylvāku skaitu (seši latgalīši, divi krīvi, žeids un pūļs). Nu latgalīšim vaļdē īvēlēja F. Trasunu, J. Kindzuli, J. Grišānu, J. Krakopu, P. Lazdānu un E. Kozlovsku.