Tai kai sabīdriskajūs masu medijūs dominej reformatoru ortografija un runa, nav lobōkas īspējas būjōt nervus. Bet nav ļaunuma bez lobuma: nōk gaismā malōšona un demagogija. Pīmāram, klausūs, ka “snīgs laižās”, ka kyust nav pareizi. Kaidas muļkeibas! Vōrdu “kyust” atrodu vairōkōs vōrdneicōs. “Laižās” – vōrdam nav nikaidas vainas. Var laistīs ari nu kolna, bet, ja tū dora ar plyku dybynu, byus gona sōpeigi. Klausūs vīnreiz, ka žālojās par tū, ka pōrnūvodnīki apceļ Latgolu par vōrda “kaķis” izrunu – kakis (kačs). Nudi, kai mozi bārni raud. Taids ir kompleksu un sovas tautas vēstures pamatu nazynōšonas rezultats. Nacionalō pašapziņa, rakstnīka Z. Skujiņa vōrdim sokūt, nav izauguse augšōk par vādaru. Nūžālojami šai gadejumā ir obi – gon čyuls, gon čangals. Ir grōmota “Latviešu tautas parašas” (profesors K. Straubergs, Latvju grāmata, Rīga, 1944). Dzimšonas kalendarā losams, kaids cylvāks dzimis mēneša datumūs, sōcūt ar 1. leidz 31. Ir ziņas nu Cyblas pogosta, – bet volūda tī tik “skaidra”… Lyuk, pīmāri – “čyslā”, “ļūbej”, “pisarēts”, “abrazovannijs”, “farsisti”, “pisaceli”, “nabožnys”, “nastoičyvi”, “gosudarstvā”, “školā”, “haraktera”, “spiļčyvi”, “surjozni”, “hrabri”, “sčastlivi”… Taida, lyuk, beja vōrda kulturas “gaisma” pyrms symtu godim Vitebskas guberņas verdzeibas laikūs. Ja reformatori tū atzeist lobu asam ari breivajā Latvijā, tod te, kai soka, komentari līki. Malōts ir ari par tū, ka “jaunō ortografija” rodusēs (radeita!) na tikai pīrūbežas apleicīnē. Līta taida, ka taisneiba ir faktā:
vysa Latgola gryma krīvu carisma tymseibā!
Jūlijs TRŌPS
Komentāri