Izlaseju cīnejamōs Annas Babres rokstu pādejā “Mōras Zemē” par latgalīšu volūdas jautōjumim, un maņ rodōs dūma ari uzraksteit dažas rindeņas. Varbyut vēļ kaids padūmōs par šū lītu.
Es naasu literats, bet maņ ir taida dūma, ka ar šūs vōrdu paleidzeibu un pīmāru ir gona, lai nūskaidrōtu, kas ir pareizi un kas nav.
Streidi par jaunū latgalīšu raksteibu ir jau drusku apnykuši. Jī turpynojās, un nav zynoms, kod tī beigsīs. Es dūmoju, ka kaidam tys beja izdeveigi, var byut, ka kaids santims ari klōt nōce, un sōcēs latgalīšu raksteibas revizija. Šī soka: lai aizamērstās Pīters Strods ar vysu sovu pareizraksteibu! Tagad jauni laiki, mes raksteisim pa jaunam.
Tikai drusku konkretōk, minēšu pīmārus.
Vairōkōs Latgolas draudzēs pasarōdeja jauns vōrds “dviesele”. Bet nivīnā goreiga satura grōmotā tys nav atrūnams, ir tikai “dvēsele”. Kai ir pareizi, lai tū maņ kaids gudrōks pasoka.
Kaidreiz skūlōtōja Marija Vule mani skūlā vuiceja, ka svešvōrdim “konstitūcija, tradīcija, provokācija” un cytim leidzeigim sasagloboj izskaņa -ija, bet na cytaidi. Tai ir latvīšu volūdā. Es dūmoju, ka ar svešvōrdim taipat ir ari latgalīšim. Leidzeigi ari vaļstu nūsaukumūs ir Latvija, Vōcija, Somija. Kai ir pareizi?
Es dūmoju, ka na visim beja taida gudra skūlōtōja. Nav nikaids breinums, ka žurnalā “A-12” Saeimas deputats atsaļaun nūsaukt jaunas vaļstis, kai “Latveja”, “Vōceja” un dažas cytas.
Kur nu vēļ vairōk, ja Lidija palīk par Lideju, lai gon jōs metrikōs (dzimšonas aplīceibā) drūši vīn beja Lidija. Bet tei ir latvīšu zynōtneica.
Pyrmū vītu varātu pīškērt latgalīšim par glaunū vōrdu “radeja”. Vysā pasaulē ir storptautiskais svešvōrds “radio”, bet mes, latgalīši, asam gudrōki par cytim, myusim ir sovs vōrds “radeja”.
Vīneigi vēļ šod tod reitūs voi vokorūs mes pasokom: “Esi sveicynōta, Marija…” (bet na Mareja).
Taida tagad ir situacija ar latgalīšu rokstu volūdu.
D. KONDROVS
Komentāri