Es grybu byut kai M. Zālīte un raksteit tik vīgli, ka vōrdi poši nu sevis plyust. Es grybu dūmōt tik klusi, izjusti, smolki, svātai un napīspīstai. Es grybu vōrdus salikt hronologiski, lai tī skaņ, na elš.
Es grybu dūmōt par reitdīnu, navys par vakardīnu. Kas beja… beja! Vairs nabyus! Lai lidoj dūmas kai gōjputni prūm! Prūm, tiš!… Navajag vairs tūs! Kai izbyrušūs palnus lai vējš aiznas slyktōs dūmas! Lai lidoj!
Es grybu dūmōt par reitdīnu, kū tei maņ atness, bet lobōk nā… Nōks reitdīna, un es redzēšu, un es plyusšu dīnas gōjumam leidza.
Es grybu, grybu, grybu… Reizem līkās, ka par daudz es grybu. Bet maņ jau ir sova zeme, sova laime, sova Mōra, zaļa zōle, kū vosorā kōjas myn… Gaiss, debess, kur dūmas klejoj…
Es grybu dzīdōt par prīku, laimi, ībrist yudinī, kas agrā reitā kyup, un otkon es grybu…
Labi voi slikti ir gribēt?
Es grybu vārōt, kai leits leist un lāses pleist, kod kūkūs rudiņs lopas krōsainas par rudiņi dzīd.
Pa snīga pōrslai kert, tvert, tik vīgli, vīgli, maigi, un saules storūs siļdeitīs kai putnāns mozs pi mōjas vacō styura, un, turūt rūkōs austū jūstu, byut pošam latgalīšam!
Es otkon grybu byut pats, tik svāts, lai apskautu kūku, sajustu, kai tys elpoj tik vīgli, kaut sovōs fantazijōs.
Atvērt prīkškoru, bolti pleivojūšu, un tū vysu vārōt nu cyta skotu punkta, – ari nav slikti gribēt…
Arvīds GĻAUDA
Komentāri