Dažaidūs saītūs teik runōts par latgalīšu rokstu volūdu, ari kaidā nu televizijas raidejumim goda sōkumā, kurā pīsadaleja Latgolas “jaunōs kulturas” entuziasti. Ausīs īcērta bīži lītōtais rusicisms: kuļtura, kuļtura, kuļtura… Un Radio “Kolnasātas” vadeitōji taipat turpynoj kuļturavōt, škoļnikavōt, runōt radejā utt. Meklēju Anatolija Bērzkalna “Latgaļu volūdas vōrdu krōjumā”, voi tai ir pareizi. Itei grōmota ari apgōž nalīteigū malōšonu, ka latgalīšu roksti nav reglamentāti. Nazynōtōjus, prūtams, var apmuļkōt. Gribēju krōjumā atrast kaut kū ari ar burtu “ļ” — rūkā ir! “Kuļt tukšus solmus. (Schaum schlagen.)” Autors devis ari tulkōjumu vōcu volūdā. Ļūti vērteigs krōjums.
Nūžālojamu provincialismu un Latvijas antipatriotismu demonstrej Kōrsova un Ludza, kur īlu nūrōdes zeimēs vaļsts volūdā raksteitas mozim burtim un apakšā zam latgaliskō. Maņ kauns nu sovim seņčim mōtes dzymtā — jī cālušīs Ludzas apleicīnē.
Kaida tod byutu tei jaunō Latgolas volūda — voi ar žargonismu pīmāslōtō? Taidu kauns Eiropā rōdeit, jōsvīž ōrā nu aizsorgojamūs volūdu sarokstim. Nav volūdas, nav Latgolas! Volūda veidojās godu symtim. Voi skūlōs, lītvedeibā jaunū īvīst dūmōts trīcīņtempā? Taida kai utopija — leidzeigi runōja par komunisma uzceļšonu leidz 1980. godam… Voi jau aizamērsis, kai tys blefs beidzēs? Ar nūžālu verūs, kai tymā malu teiklā teik īvylkts ari latgaliski nūskaņōts mōkslas darbinīks.
Bet valns nav tik malns un varons, kai līlejās. Īgōdōsim vēsturi: Ūtrō pasaules kara izskaņā Kurzemes cītūksnis palyka nauzvarāts, tū drūšsirdeigi aizstōvēja latvīšu puikas. Tai ari šudiņ eisti Latgolas patrioti stōv myusu volūdas sardzē. Lai gon, prūtams, “vitebskīši” ceņšās škeļt Latgolas vīnōteibu ar pōrejū Latviju — tūmār dryup tys, kas byuvāts iz moldu pamatim. Seņ jau pīrōdeits, ka myusu seņčim gon pastōvēšonas vēsture, gon volūdas vēsture ir daudz, daudz senōka nakai, pīmāram, slavim, un nav nikaidas vajadzeibas grōbōt sovā leksikā svešus vōrdus.
Svātajūs Rokstūs saceits, ka tikai īnaidnīks sēj labeibā nazōles, slapyn un ar vyltu. Un tīpat losom, kas jōdora ar nazōlem. Patīši, sovulaik latgalīšu volūdu izglōbe katōļu goreidznīki — latgaļu prīsteri. Ari tagad Bazneica nūsarūbežoj nu myusu volūdas īnaidnīkim.
Kas ir līdzis Latgolas skūlōs mōceit ticeibas mōceibu un latgalīšu volūdu? Satanisti gudri radeitajā tukšumā tagad mēginoj skūlōs īzaspraukt ar Trojas zyrgu — “ūtrū” latgalīšu rokstu volūdu. Kas tod nūtyktu? Haoss! Ni vairōk, ni mozōk. Bet tī, kur radeits haoss, agri voi vēli rezultats ir — beigas. Un vēļ grib, lai tys byutu saistūši vysai Latvijai… Nav jōbyut filologam, profesoram, lai saprostu, ka vaļsts oficialū volūdu veidoj iz vīndabeiga pamata. Un na jau iz pīrūbežas teritoriju runas, kur naizbāgama ir cytu tautu volūdas klōtbyutne. Ar patīsu ticeibu Dīvam ir jōstōv pretim ari latgalīšu volūdas pūsteitōjim.
Var nabyut optimists, bet ari pesimistam byut nav pamata. Dīva dzērnovas maļ lēni, bet labi. Zalta vōrdi, kū izlaseju “Tāvu zemes kalendarā” 2018. godam: “Apsasedz ar zemi — un kļyusti par Tāvuzemi.” Tys pa spākam cylvākim ar breiveibas goru. Un voi tod reits nanas gaismu?
Jūlijs TROPS
Komentāri