Lōču dzymta ir daudzmoz apzynōta deveņōs paaudzēs. 20. godu symtā aktivōkōs ir bejušas četras. Itys stōsts sōcās ar rakstnīka i grōmotu izdevēja Vladislava Lōča vacūmōti Iļžu i vacūtāvu Augustu, jō brōli Odumu i mōsu Agatu, taipat vacōsmōtes mōsom Luizi, Agatu. Augusta i Iļžas saime svēteita ar četrim dālim: Donotu (miris mozeņš), Ontonu, Dominīku, Onupri; meitom Zuzannu, Tekli, Moniku, Ļoni, Bōrbolu. Kotram nu dzymtai pīdareigīm sovs dzeives stōsts. Visi ir lelūs Krīvijas revoluciju — 1905. goda, 1917. goda februara i oktobra — laikabīdri. Veirīši — Ontons, Dominīks, Onupris — Pyrmō pasaules kara daleibnīki, 18. novembra Latvijas i 1919. goda Padūmu Latvijas līcinīki. Nūsadybynojūt Latvijas Republikai, Lōču dzymtas pōrstōvi kai lykumpaklauseigi piļsōni apzineigi piļdejuši sovu pīnōkumu, dīnūt vaļsts bruņōtajūs spākūs: Edvers Lōcs, Donots Lōcs Zuzannas dāls, Viktors Augstkolns Tekles Lōces dāls, Vladislavs Lōcs Ontona dāls — 9. Rēzeknes kōjnīku pulka 3. Ludzas lūžmetēju rotā. Vōcu okupacijas vara Ūtrō pasaules kara laikā 1943. godā nūdybynōja latvīšu legionu, i ari Lōči beja spīsti aizstōvēt Lelvōcijas intereses. Legionā beja īsaukts Zuzannas dāls Donots, kurs zaudēja kōju i atlykušū myuža daļu nūdzeivōja Vōcijā. Tekles dāls Viktors Augstkolns nūkļyva sorkonōs armijas aplankumā, pi Volhovas krita gyustā i gōja būjā Krīvijas koncentracijas nūmetnēs. Dominīka dāls Augusts Lōcs beja vīns nu nadaudzim latvīšu karaveirim, kas nu legiona sōkuma leidz Vōcijas kapitulacijai Kūrzemes kotlā pīsadaleja aktivā karadarbeibā, tyka kontuzēts, tūmār dzeivs atsagrīze dzymtajā pusē. Par varūneibu kaujōs apbolvōts ar vōcu Dzeļža krystu i daudzom cytom atzineibas zeimem. Augusta brōļs Stanislavs Lōcs beja īsaukts padūmu armijā, pēc īvainōjuma apōrstēšonas izbāga nu Carnikavas hospitaļa i kaidu laiku dzeivōja mežabrōļa statusā, vālōk izmontōja legalizacijas nūteikumus i atsagrīze civilajā dzeivē. Kai vīneigais drycānīts Lōčplēša Kara ordeņa kavalers jōmin Augusta Lōča sīvas Irenas tāvs Izidors Eļksnis, kas šū augstū apbolvōjumu sajēmis par varūneibu Latvijas atbreivōšonas ceiņōs 1919. — 1920. godā. Vladislava Lōča jaunōkōs mōsas Helenas veirs Bronislavs Kryumeņš kara beigōs beja īsaukts sorkonajā armijā kai sakarnīks i pēc Reigas sakaru teikla atjaunōšonas demobilizēts. Vladislava vacōkōs mōsas Magdalenas dīvers Stanislavs Semuļs kai legiona karaveirs krita kaujas apstōkļūs 1943. godā. Pats Vladislavs Lōcs kai dzeļžceļa īrēdnis, vālōk žurnalists i grōmotu izdevējs, natyka mobilizēts, bet pīredzēja gon vīna, gon ūtra okupacijas režima vardarbeibu, jau Vōcijā — tō laika PSRS sabīdrōtūs amerikaņu maroderismu. Jys beja konspirativas pretōšonōs kusteibas komunistu un nacistu varai daleibnīks. Vladislava brōļs Jezups Lōcs divreiz beja arestēts, jam inkriminēta dezertēšona nu padūmu dzeļžceļa karaspāka, mežabrōļu atbaļsteišona, inscenēta kaujas īrūča i it kai nalegalas mežabrōļu tipografijas materialu globōšona. Tikai laimeigas sakriteibas dēļ ni mežabrōli, ni īrūči natyka atrosti. Bet papeira rulli, grōmotas, dokumenti — tys vyss beja Vladislava Lōča tipografijas īpašums, kam ar mežabrōļu kusteibu nabeja nikaidas saisteibas. Pēc NKVD (Īkšlītu tautas komisariata) darbinīku — miliču pavēles Lōču sābrim, kam beja zyrgi i pajyugi, atrostī papeira i literaturas krōjumi pīspīdu kōrtā beja jōaizvad uz Rogovkas paleigcītumu. Tī vyss ari tyka iznycynōts. Materialu daudzums beja vīna šaurslīžu dzeļžceļa vagona apjūmā. Pēc ilgas spydzynōšonas vaines pīrōdējumu tryukuma dēļ Jezups Lōcs nu cītuma tūmār tyka atbreivōts, bet ar sabeigtu veseleibu 54 godu vacumā aizgōja myužeibā. Lōču radinīks Vladislava vacōsmōtes Iļžas linijā Fraņcs Ābužs, legiona vērsleitnants, pēc ūtrreizejas padūmu okupacijas aktivi īsasaisteja nacionalūs partizanu kusteibā i tyka nūšauts. Pretōšonōs kars turpynōjās leidz pat 1956. godam. Vacaimōtei Iļžai Lōcei, Krūgasātas Kaspara i Zoles meitai, beja mōsas Agata i Luize. Agata precējusēs ar Odumu Bimberi. Jūs mozbārni pyrmōs Latvijas laikā beja radzami Drycānu pogosta cylvāki: Pīters Bimbers — pogosta vacōkais, Konstantins Bimbers — skūlōtōjs, Onupris — policists. Iļžas mōsa Luize — Edvera Kompa (tūreiz Kompadrats) mōte Veituļnīkūs. Vladislava Lōča vacōtāva Augusta mōsa Agata Lōce tyka izpracynōta pi Pivora Daduļa, tautā saukta par Rūbežnīku, jo jūs sāta atsaroda uz Piļcines i Drycānu muižu rūbežas. Daduļs beja Pyrmō pasaules kara daleibnīks i frontes feļdšers, nu kara atsagrīze kai invalids. Tōlōkas i tyvōkas apleicīnes ļaudim snēdze pyrmū mediciniskū paleidzeibu. Tautā beja īcīneits i ļūti populars. Sovā myužā beja īkrōjis krītnu kapitalu, par kū ari tyka nūpērkta Rūbežneica. Agatai Lōcei (1850 — 1943) ar Daduli beja četri dāli: Jezups dzeivōja Rūbežneicā, Jōņs, Pīters, Dadaušs pyrms 1917. goda Februara revolucijas aizbrauce uz Moskovu. Pīters strōdōja par kaļvi, Dadaušs — par dzērnovnīku, obi tyka pi lobas tureibas. Brōļs Jōņs ļūti skuma pēc dzimtines, bet sovā zemē tai ari vairs naatsagrīze. Brōlim beja ari mōseņa Jule, kas 1925. godā aizbrauce uz Ameriku. Vladislava vacamtāvam Augustam beja vēļ brōļs Odums Lōcs. Sīva Aņa beja jemta nu rogovkīšu Čakšim. Odums myra 1838. godā 30 godu vacumā, atstōjūt dālu Jōni i meitu Tekli. Sovukōrt Jōņam Lōčam ar sīvu Juli beja 12 bārnu — Teodors, Edvers, Ciprians, Konstantins, Ontons, Juziks, Monika (apsaprecēja ar Pīteri Namsonu), Ļoņa (ar Jezupu Čačku), Broņa (ar Ontonu Klišu), Apaļa (ar Aleksandru Igauni). Šudiņ Lōčūs sovas myuža dīnas voda vairs tikai Apales vadakla Elizabete Igaune. Nu Jōņa Lōča i Jules kuplōs saimes divi dāli kryta Pyrmō pasaules kara pošā sōkumā. Vīns beja gyustā pi vōcīšim, nu tīm jū atjēmuši fraņči, Francijā jys nūdzeivōja četrus godus. Atsagrīzīs mōjōs, pēc pusūtra goda myra. Vēļ vīns aizgōja uz Vydzemi, it kai apprecējis bogōta saiminīka meitu i dzymtū pusi aizmērsis pavysam. Bet Ciprians Lōcs aizbrauce uz Argentinas myuža mežim peļņā i lobōkas dzeives meklējumūs. Voi jys atroda sovu laimes putynu, leidz šudiņdīnai myusim nav zynoms. Ar skumem jōsoka, ka naseņ 90 godu vacumā myužeibas ceļus sōce staigōt Onupra Lōča vacōkais dāls Aleksandrs Lōcs. Tagad jō myuža mōjas ir Piļcines vacajūs kopūs sūplok vacamtāvam Augustam, vacaimōtei Iļžai i brōlānam Vladislavam Lōčam. Jys nikod nav bejis vīnaldzeigs ni pret sovas dzymtas pīdareigīm, ni pret Latvijas vaļsts liktini. Aktivi īsasaistūt Atmūdas procesūs, Aleksandrs Lōcs dzymtas i latvīšu zemes vōrdu pasaulē nese kai izcyls sportists, PSRS sporta meistars paukōšonā ar špagu, i lobs apdares meistara omota pratējs. Kai sportists i pīpraseits amatnīks pabejis daudzōs pasaules vaļstīs. Tōs ir tikai dažas epizodes nu laikmetu vātrōs Krīvijas i pasaules plašumūs svaideitōs Lōču dzymtas liktiņstōsta.
Pīters LŌCS,
Latgalīšu rakstnīceibas muzeja saiminīks
Komentāri