Pyrms godim 15 vosorā brauču ar ritini nu Stoļerovas uz Nirzas pogostu. Sauču tōs par etnografiskom ekspedicijom – gōju nu sātas uz sātu, tykūs ar vacīm ļaudim, izplateju latgaļu grōmotas (paļdis Jōņam Elkšņam). Apbrauču Nirzas azaru. Raipolē nūsagrīžūs uz igauņu cīmu – Vondim (ari uzvōrds Unda ir tōs pošas saknes vōrds). Vīnā lauku sātā satyku runeigu, laipnu sīvīti – tei beja Geņa. Sakūpta sāta, vysur pučes, dōrzeņš – pošā brīdumā. Pa pogolmu ap babeņu staigōja divi mozi puiškini – dveineiši boltom golvom – mozdāli. Geņa man aizrauteigi (rakstureiga jōs rakstura īzeime) stōsteja par apleicīni: “Tys ir Daudzōbeļu kolns.. Uz jō vysod Jōņūs sagōja tauta, kyure guni un leigōja – dzīdōja dzīsmes, doncōja, prīcōjōs… Oi, cik te agrōk beja cylvāku! Vondu cīma golā, aiz policista Jōņa Vondas tāva sātas – Bundža kolns ar lelu mōrku vydā, aiz jō – myusu mozō 7-gadeigō skūleņa… Kalnāju. Cik draudzeigi un lobi cylvāki te dzeivōja! (“Visi maņ lobi beja, ka es pati loba beju.”) A tī, līkņā, olūteņš… Tōļōk – Meža Matveju kolns, aiz jō – Lītovu kolns, upeites, zīdūšas pļovas i mežs. I taidā breineigā vītā 1975. godā Geņa (tūlaik kulturas noma vadeitōja, bibliotekare – Gaismas cylvāks) puļcē ap sevi veirus un sīvas (kai Latgolā soka – puišus un meitas): “Dzīdōsim!” Etnografiskais ansamblis “Raipole” skaņ lepni un atbiļdeigi. Par jō krysttāvim izarōdīs Pīters Baiža – kulturas vadeitōjs nu Ludzas, Ontons Kūkojs, tūlaik slavenō etnografiskō uzvaduma “Kōzas Latgolā” radeitōjs. Stypri cylvāki! Kūpā ar jīm “Raipole” izbrauce Reigu un vysu Latviju. Dzīd dyžan daudz. Dzīd nu vysas sirds… Tys beja laiks, kod kolhoza kravas mašinā salyka sūlus, īleida poši un brauce, brauce… Pēc izlaiduma skūlānim tūlaik beja tradicija braukt uz Staburagu, uz Siguldu, uz Sauleskalnu. Vysu ceļu dzīdōja un smējōs. Jauneiba! Muns tāvs Broņuks, garmanis spālātōjs, ar humoru stōsteja – reiz jī nu Kōrsovas kolhoza mašinā braukuši uz Siguldu. Atpakaļceļā sōcīs lels leits. Nav lela bāda. Šofereits pōrsvīds jim pōri vacu brezenta gobolu. Kod atbraukuši, visim moti bejuši salypuši nu nazkaidas darvas voi mazuta. Dagōja grīzt nūst. Voi nu kas par tū dyžan bādōja? Geņa beja kusteiga kai yudiņszōle. Paspēja pīcus dorbus reizē apdareit. Laime… Veirs nu vītejīm staroverim. Par tū taids uzvōrds. Bārni, zyrgs, gūteņas, dōrzs un pļovas. Un vysam pītyka laika. Un visim pītyka lobu vōrdu, kū pasaceit… Raipoles puse ir dyžan latvyska. Gleitō bazneica – svātvīta, seņsenejs kulturas centrs. Ite ir paraža – kotrūs Jōņūs (Jōņa Krysteitōja vōrdā nūsauktō bazneiceņa) visim Jōnim līk golvā ūzullopu vaiņuku. Ite daudz ceļmolu krystu, kotrā cīmā, bet aiz Bambānim – vyss sovaidōks – uz Lauderu pusi. Cytaids cylvāks. Geņa… Tai jū te sauce un visi pazyna. Jei beja kai Raipoles sauleite. Vysu darbeigū myužu izstarōja gaismu un syltumu… Un dzīdōja, dzīdōja. Agrōk, kod sagōja kūpā trejs voi pīcas sīvas, kūpā strōdōja un dzīdōja – tys Geņas nūpalns. Nu jōs mes visi sajēmem labesteibu… Ūtrs taids cylvāks beja Nirzas bitinīks un dzejnīks Odums Pastars. Geņa mozajā, mōjeigajā Kušneru klubā reikōja vysaidus pasōkumus, un tauta jū atzyna, cīnēja un mīļōja… “Ei, Laimeņa, tu pa prīšku, es tovōs pēdeņōs.” Paturēsim gaišā pīmiņā Raipoles Geņu!
Ilmārs SILKĀNS,
ceļōtōjs
Komentāri