Pat sauleite nu poša reita siļdeja pamatīdzeivōtōju — piļcinīšu dvēseleites. Cik nadaudz te asam palykuši! Moza saujeņa bazneicā, bet kopsātā aug kristeņu skaits. Junijā symti vēļ jaunu, skaistu cylvāku — bārni, mozbārni — sabrauc, lai sasiļdeitu dvēseleites ar atmiņom pi tyvinīku atdusas vītas, sasateikūt ar klasesbīdrim sovā skaistajā Piļcines skūlā, kura ar 84 skūlānim pyrmū reizi tyka slāgta 1975. godā. Tod vainōja bazneicu: kaidam pyrmōs klases bārnam kontrole atroda uz kokla medaljonu ar Dīva zeimi; daži skūlōtōji sovu tyvinīku bēru dīnā beja radzāti Piļcines bazneicā…
Drycānu pogosta komunistu lāmums — bazneicu sagraut ar tehniku! Vyss jau beja sagatavōts, bet napaspēja. Pīnōce breidynōjums: nadreikst! (Piļcines bazneicā šis dokuments pi sīnas īrāmēts). Pat vīsuļvātru, kas 1946. godā kopsātā vysus kūkus nūlauze, jumtus aiznese pa gaisu, bazneica kapitalremonta laikā izturēja.
Atmūdas laikam sōcūtīs, tautfrontīšim izadeve ari skūlu atvērt. Jūs uzklausēja Rēzeknes rajona vadeiba. Klindžāna kungs saaicynōja tautas sapuļci, kas, lītiški apsprīduse, nūbolsōja “atvērt”. Piļcine uzplauka: 1. — 4. klašu skūla, V. Lōča muzejs, medpunkts, bazneicā tyka atjaunōta procesija, 2002. goda 24. junijā nūtyka V. E. veiskupa J. Buļa vizitacija ar procesiju.
Nailgi Piļcinē gaiši daga divas gora gaismas “sveceites” — skūla un bazneica. Skūlu pogosts slēdze. Pat 4. klases izlaidums nūtyka pogolmā zam ceriņu kryuma: skūlas durovas beja slāgtas. Un šudiņ, kod skūla pōrtapuse par pansionatu, tōs slāgtas vītejīm skūlas ceļtnīku mantinīkim. Pansionatā tikai 25 vītas “izradzātīm” — svešim ļaudim, kam dīvnoms ir svešs.
Bet treju azaru īlūkā Piļcines zeme raud pēc rudzu vōrpom, pēc Latgolas lynu zalta…
Anna BABRE
Komentāri