“SPAITOJAM”

Romons Spaitāns (eistajā vōrdā Romualds Zarembo) sovā autobiografijā roksta tai: “Dzimis breivajā Latvijā 2. Saeimas laikā, 1925. goda 28. septembrī, Rūtalēs, kur tāvs Odums Zarembo beja īgōtnis Petruneļas Trasunes prōvā saimesteibā. Kai dzimis, tai kristeits asu sātā (bazneickungs Plōņs). Te – Makašānu, Nautrānu, Strūžānu i Drycānu pogosta sadurē beja kotrvīt sovaidōkas runas tradicijas, kas mūdynōja Romona interesi par volūdnīceibu. 30-jūs godūs Latgola rūseigi auga kai materiali, tai goreigi, īpaši 30-tūs godu beigōs. Vacōki beja īcīneiti apleicīnes gūdu gosti ar jaunlaiku īvērzi – sugas lūpi, kuļmašina, dzērnovas, pyrmais radio šai molā. Pi jō sēdēju kai pīlipis, gyudams plašō pasauļa nūtykumu izziņu. Pēc vītejōs pamatskūlas beigšonas 1938. godā īsastōju Rēzeknes humanitarajā gimnazijā ar kvalificētim skūlōtōju kadrim (V. Springoviča, M. Bukšs, K. Počs). Vīnā sūlā nūsēdēju pīcus godus kūpā ar Jōni Pujatu – mōkslas zynōtnīku i keramikas krysttāvu (lobiju). Pasaules kars izsauce nalaimu un cīsšonu ryndu. Beidžu gimnaziju jau izpūsteitajā Rēzeknē 1943. godā. Stōjūs dorbā sovā pyrmajā pamatskūlā par direktoru. 1944. godā mani parōve Padūmu armijā, kur nūkolpōju par orkestrantu, tulku i rakstvedi, pēc demobilizacijas 1945. godā strōdōju par kimijas skūlōtōju 9.–10. klasem Rēzeknes 1. vydusskūlā (direktors Tučs). 1946. godā īsastōju LVU Filologijas fakultatē latiņu volūdas nūdaļā, kur, tū slādzūt, paspēju beigt trejs kursus, vīnlaik beidžu A. Jurjāna muzikas skūlu. Naklōtīnē pabeidžu LVU Vēstures fakultati. Sōku skūlōtōja dorbu Ogres rajona skūlōs, kur tryuka direktoru. Gari dorba godi aizritēja Lēdmanes skūlā direktora omotā. Tī ari nūdybynōju gimini. Pēc aizīšonas nu direktora omota strōdōju kolhozā par orūdbīdreibas vadeitōju, leidz izōrdeja kompartijas hegemoniju, klivu par Breša zemnīku sīvas vacōku sātā. Sabīdriskajā dorbā pīsadaleju kai prosdams. Lelvārdes nūvodā atzineigi nūvērteits i gondareits par apbalvojumim. Ņyuļa kai pensionars dzeivoju Jaunmāsēnos mozdāla apgōdeibā.”