Vasala, Plōciņu Maseit! Te otkon Tev roksta Pļōpu Pīters. Mani Donets drusku pōr-steidze. Nu bet vysu pēc kōrtas. Jys maņ pasludynoj: “Točkas naaiztaiseis, cikam pi varas naīs gudrōki cylvāki nakai tagad.” Es soku: “Voi ta niulejī glupi? Vīnam ūtram tik daudz augstōkūs izgleiteibu, ka dasadūmōt navar, kai jys tōs apgivs. Naramūnis taidam par kaulym. Un cik dorba vītu na vīnam vīn. Taišni žāļ palīk ciļvēceņu. Cyts nazyna kai trejus dorbus veikt. Pasoki, kod jī guļ, ka strōdoj vairōk kai desmit vītōs? Nu bet, lai cik lely tī gudreibas beņči byutu, točkas nalikvidej.” Donets atbiļd: “Labi Pīter! Veikalūs. Tī, kur vaļstei vairōk naudas teik nūdūkļūs, tī alkagolam ceļ nūdūkļus, cenas, samozynoj daudzumu. Sovukōrt točkōs, kur naīkasej nūdūkļus, nikas nanūteik. Jōs nataisa cīt var byut dēļ tō, ka polismeni poši daboj bezmoksas alkagolu. Tū maņ kaids cylvāks stōsteja, kuram nazkod kaids nu jim pačaukstējis. Nu ka tys tai ir ar ratim darbinīkim, tod jī tī daboj kū lobu, na kaidu indi. Nivīns slimineicā nav radzāts. Kū tī runōt. Pat ar “spirtik, vodka, sigarety”, navar tikt golā. Itū saceja radio. Nu ka itai strōdoj, tod strōdoj pret nūdūkļu moksōšonu un par ānu ekonomiku voi nūdūkļu namoksōšonu.” “Tagad, Donet, kū saceisi par budžeta maisu nōkamajam godam?” “Es zynu ka jau sōkuši cylōt, bet caurumu maisā pamess. Pat lelōku taiseis, asūt sajēmuši atļōvi nu Eipas Savīneibas,” tai Donets. Es uzreiz soku sovas dūmas. Vīna olga vajag caurumu pamest, lai izgleitōtim činavnīkim byutu kur pi naudas tikt. Kū tī piņdzelētīs ar maisa atsīšonu. Lobōk pa “inteligentam” un cyu-cyski — pa taisnū da tō cauruma. Cylvākā tok labi var sadzeivōt divejas dobas, jo vajag — trejs un četras, kai tamā dzīsmē par četrym kraklym.” Beigōs Donets vēļ pībylda par lykumim steidzameibas kōrtā: “Lykumus pījem steidzameibas kōrtā dēļ tō, lai pēčōk, kod prezidents atsyuta atpakaļ, varātu ilgōk lobōt. Sovaižōk tim gudreibas beņčim nabyutu dorba.” Tai tamā politikā kuļās. Nu vīna grōva ūtrā. To ceļgolu atdauza, to jaukīni aba alkiuni. Tys ir taipat, kai soltumā īt ar vosoras zečem, bet uz dejom zaļumūs viļkt adeitōs škarpatkas.
Pļōpu Pīters
Komentāri