Asmu dzymyse tradicijom bogōtā latgalīšu dzymtā, kuras pamatūs DDD+D, t. i., Dīvs, Doba, Dorbs + Daile. Tū vysvairōk akcentēja muna māmeņa, rūkdarbneica, ar rokstainim cymdim, šallem, audaklim, lynu goldautim, pučem iz palūdzem, dōrzeņā… Bārni natykam lutynōti, jo “dorbs kaulus nalauž” beja naraksteits lykums. Grōmota beja gūda vītā. Maņ patyka žurnaleņš “Katōļu Dzeive” ar sovu “Styureiti bārnim”. Par mani pošu žurnals beja vīn divus godus vacōks (dzim. 1926. g.), bet cik gudrs! Rodōs ceņteiba ōtrōk sōkt pošai laseit. Pōri vacōkō brōļa Vladislava placam jō ābecē šū “mōkslu” pošmōceibas ceļā beju vīgli apgivuse. Pošai namonūt, jau pīcu godu vacumā breivi lasēju sovu, bārnam izprūtamū literaturu. Tāvs abonēja sovu žurnalu “Sētā un Druvā”, tī beja ļūti skaisti zyrgi, gūteņas… Ari laikroksts “Latgolas Vōrds” manī nikō namūdynōja. Skūlas godi, sōcūt ar 1936. godu, — tīpat uzkaļneņā Piļcinē. Jauna, skaista skūlōtōja Anna Laizāne, Rēzeknes Vaļsts skūlōtōju instituta 10. izlaiduma absolvente. Nu muna pošreizejō godu slīkšņa raugūtīs, — skūlōtōja ideals. Paļdis! Lai Dīva mīrs dvēseleitei, sasatiksim myužeibā. Patriotisma sēkleņa bārnu dvēseleitēs uz myužu himnā “Dievs, svētī Latviju!” — “Dīvs, svētej Latviju!” Kai talismanu sovai dzeivei asmu saglobōjuse Aplīceibu par Piļcines tautskūlas pylna kursa beigšonu nu 1936./37. mōceibu goda leidz 1944. goda 4. apreļam. (Sovu izgleiteibas ceļu asmu aprakstejuse grōmotā “Mūža josta — laika meti”, I daļā, 2014. g.) Šudiņ maņ jau pōri 90, nu tim 45 aizritējuši pedagogiskajā dorbā, mōcūt Kurzemes un Latgolas bārnim latvīšu volūdu un literaturu; Latgolas bārnim pa reizei ari saleidzynūši divus dialektus — latvīšu un latgalīšu, kas veidoj vīnu un tū pošu myusu vaļsts Latvijas volūdu (pēc prof. P. Stroda Pareizraksteibas III pīlykuma, tys sasaglobōjīs nu 1933. g. izdavuma Rēzeknē). Itei mozō grōmateņa “P. Strods Pareizraksteibas vōrdneica” ir vysa munas Rēzeknes Skūlōtōju instituta skūlōtōjas Annas Laizānes īsātō dzeives gudreiba. Pyrmūs pīcus muna myuža dorba godus liktiņs beja lēmis strōdōt Kurzemē, Skrundas rajona Zirņu skūlā, kur pogosta teritorijā beja Airītes — Latvijas breiveibas ceineitōja pulkveža Oskara Kalpaka atdusas vīta. Ūzulkūka nameņš — muzejs, un vītejō vacōkō paaudze kai svātumu globōja dižō latgalīša O. Kalpaka pīmiņu. Jutu, ar kaidu cīnu pret mani, jaunu direktori, izaturēja Zirņu skūlāni un jūs vacōki, tīši tōdēļ, ka latgalīte. Pēc muna tāva, latvīšu strēlnīka, stōstim par Latvijas atbreivōšonas ceiņom Kurzemē mes ar vacōkim veirim, vactāvim, rysynōjom patriotiskas sarunas… Tī beja padūmu varas godi, kod vīn slepeneibā par tū varēja runōt. Paļdis Dīvam, Kurzemē jau 1951. — 1957. godā najuta komunistu vērskundzeibu, kai sovas zemes saiminīks reikōjās muns laikabīdrs Jānis Blūms, citi gudri veiri. Sovu gimini veidojūt ar latgalīti, agronomu Benediktu, obi bejom izcili patrioti, cerējom byut Latgolai vairōk vajadzeigi… Nabejom. Agronomi napavysam. Kū un kai sēt, nūteice Moskova — koksagīzu, kukuruzu n-tūs hektaru plateibā… Latgolas bārnim vairōk vajadzēja mōceitīs latvīšu izlūksni, tōpēc ābecē lasējom tekstu, bet atteiceigā tabulā saleidzynōjom (pīlykums “Latgaļu izlūksnes un videjōs izlūksnes atteiceibas”, P. Stroda “Pareizraksteibas vōrdneica”). Ar prīcu mōcējamēs, gon tekstu losūt, gon dzīdūt tautas dzīsmas obūs dialektūs vīnā melodijā. Skūlōtōja spēlēja vijoli un klavīres. Nu Piļcines skūlas sovā laikā nōkuši daudzi pedagogi, muziki (Stanislavs Broks), prīsteri, volūdnīki. Sekōja svešvaras ar gaišōkū cylvāku represijom, trimda, padūmu laika latvīšu rokstu piļneigs aizlīgums vysōs īstōdēs, dokumentūs. Grōmotas nu Piļcines skūlas bibliotekas, gon Kārļa Ulmaņa “Draudzeigō aicynōjuma” jaunajai skūlai dōvynōtōs, gon cytas latvīšu volūdā, tyka vardarbeigi uz skūlas kolna iznastas un sadadzynōtas skūlas bārnu ocu prīškā. Tū darēja padūmu karaveiru formōs tārpti “atbreivōtōji”. Paļdis Dīvam, daļai latgalīšu volūdnīku beja laimējīs tikt pōri jyurai. Vysus trymdas godus pošaizlīdzeigi dorbōjōs Latgaļu Pētnīceibas instituts (1960. — 1972. g.). Materiali publicēti žurnalā “Dzeive”, zynōtnisku rokstu krōjumā “Acta Latgalica”, kura redaktors beja izcylōkais volūdnīks (pōrvaļdēja 18 volūdas), etnografs, folklorists Leonards Latkovskis (1905. — 1991.). Nanūguris caurom dīnnaktim latgaļu drukā strōdōja Vladislavs Lōcs, piļcinīts, Aglyunas gimnazijas absolvents, trimdinīks Minhenē (miris 1984. g.). Dzymtajā Piļcines kopsātā pōrapglobōts 1992. goda 23. novembrī. Ari grōmotu vazumi pōrvasti nu Vōcijas. Dīmžāl Latgolai “atbreivōtōji” nu vēsturiskōs rokstu volūdas sovu “linguapolitiskū manipulaciju” nav izbeiguši… Bet atsagrīzsim pi šō roksta sōkuma. Latgalīšu vēsturiskajai rokstu volūdai tyvojās 90. Kai šū dīnu, 2019. goda 19. juniju, gūdam sagaideit? Lītovīši sovas volūdas svātkus 7. maijā sviņ kai gudreibas un grōmotu svātkus. Pōrōk ilgi pacīteigō latgalīšu tauta sasamīrynoj sovu vēsturiskū tāvu volūdeņu teiru atrast vīn goreigūs dzīsmu un lyugšonu grōmateņōs (pīmāram, “Teicit Kungu”, izdūta 1986. g. trimdā, veļteita Kristticeibas 800 godu pīmiņai Mōras zemē). Šū goreigū maizi maņ beja sagōdōjuse māmeņa kai dōvonu vōrda dīnā, varējis breivi nūpērkt pi Rogovkas bazneicas. Maņ grōmota ir muna myuža vysdōrgōkō gora gaismas uzturātōja. Paļdis Reigas Metropolijas kūrijai! Grōmotas 555 lopaspuses globoj eliksiru cylvāka dvēselei. Ari “Svātī Roksti. Lekcionarijs” (septeni sējumi) ir ikvīna Katōļu Bazneicas prīstera goreigais spāks un pamats. Paļdis Dīvam, vēļ Latgolā vēsturiskū lykumeigū pareizraksteibu uztur “Tāvu zemes kalendars”, kulturvēsturiska un literara godagrōmota. Cīn. Jōņa Eļkšņa izdevnīceiba Rēzeknē gūdam turpynoj trimdas latgalīšu īsōktū ar pošaizlīdzeigu dorbu. Ari “Rēzeknes Vēstis” vīnmār ir patīsi latviski latgaliskas. Tai vajadzātu byut dabiski, kai tys beja munā bērneibā. Padūmu varas godūs, kod Latgolā īstōdēs beja vīneigi krīvu (kirilicas) raksteibas īreices (rokstammašinas), pazuda pat latvīšu, kur nu vēļ Latgolas ļaužu roksti. Ar t. s. “dzīsmōtū revoluciju”, ar Atmūdu vysā Latvijā ōtri vīn pavysam vīnkōrši Latvijas vaļstiskums atdzyma. Vēļ barikažu laiks Reigā, vysa Latvija navardarbeigā pretōšonōs ceiņā uzvarēja pretspāku, t. s. interfrontīšus. Bet Daugavpilī tī atroda vītu konferencei, un V. Alksnis un Co organizej praktiski Latgolas atraušonu nu Latvijas (sk. 1990. g. 2. III žurnalu “Mōras Zeme”). Izlosūt vīn pyrmū lopu, kļyust skaidrs, nu kurīnes izaugušas kōjas “hibridkaram”, kas īiļdzis leidz 2019. godam. Ar navolūdas īrūci ekspertes “lykumeigi” uzamōcās…. “Lementars” ar 13 dyurīnim uzbruka vēsturiskajai rokstu volūdai, sekōja “Gruomota školuotuojim” ekspertu manierē. Latgolas inteligence vērsēs pēc atbolsta Izgleiteibas un tīslītu ministrijā, pamatojūtīs uz 1929. g. reikōjumu nr. 2593. Atbiļde pīnōce 2000. g. 1. septembrī. Latvijas Vaļsts volūdas lykumā (3. p. 4. p) teikts: “Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.” Tai saucamais “hibrids” lykumu apgōja ar leikumu, atmatūt navajadzeigū “vēsturiskū” nūst, kļiva par “lykumeigū” un topa par “apakškomisiju” pi Vaļsts volūdas centra (VVC). 2009. godā tīslītu ministrs, kuram padūts VVC, šōs ekspertes gon padzyna, bet Latgolā un Rēzeknē, kur 2012. godā nūtyka Pasaules latgalīšu salidōjums, par tū nikō nazynōja. Šō pasōkuma reikōšonu uzajēmēs “ekspertes”. Prūtams, rezolucijas beja sagatavōtas Reigā jau īprīkš, vajadzeigūs parokstus vēļ savōks… Salidōjuma laikā dažas referentu rezolucijas ar parokstim, t. sk. ari par latgalīšu vēsturiskōs volūdas aizsardzeibu, nazkur nūkleida, un Tīslītu ministrijā nūnōce īprīkš sagatavōtō rezolucija, kas pīpraseja “atjaunōt apakškomisiju pi VVC”. Ministrs Dz. Rasnačs (šymā lītā nakompetents) atjaunōja… Kai reikōsīs myusu jaunō tīslītu sistema? Cerēsim, ka taisneiba uzvarēs.
Volūda — tautas kulturas olūts. (Rainis)
Anna BABRE
Komentāri