Stanislavs Kambala (1893 — 1941), aktivs Latgolas kongresa daleibnīks, vīneigais Latgolas pōrstōvis Reigā Latvijas Republikas proklamēšonas sēdē 1918. goda 18. novembrī, saceja: “Matūt skotu uz myusu tautas vēstures pādejīm 700 godim, īraugom Latgolu kai nu kūka atgrīztu zoru, kam napīplyust vairs dzeiveibas sulas. Mums pošim nikō nabeja. Ni runōt latgaliski dreikstēja, ni dūmōt. Taidūs apstōkļūs tauta navarēja dzeivōt. Tōdēļ tei vīnmār gribējuse pīsaslīt pōrejai Latvijai.
Apvīnōtō Latvija nu jōceļ pošu rūkom, ar pošu spākim, ar politisku partiju un grupu apsavīnōšonu. Dīvs lai svētej breivū Latviju!”
PYRMŌ SAEIMA
1922. goda 7. novembrī
dorbu sōka Latvijas 1. Saeima.
(Leidz tam vaļsti pōrvaļdēja LR Satversmes sapuļce. “MZ”)
Latgolu pōrstōv treju partiju 11 deputati, Franča Trasuna, Jezupa Trasuna, Franča Kempa pīkritēji. Popularitati zaudējuse Latgolas zemnīku partija, kuru Saeimā pōrstōv vīns deputats Vladislavs Rubuļs.
BYUVĒS TAUTAS NOMU
1923. goda 8. novembrī
Rēzeknē sabīdryskūs darbinīku kūpsapuļcē nūlamts ceļt piļsātas tautas nomu. Izvālātō organizēšonas dorbu komisija 20. novembrī lēme par naudas leidzekļu vōkšonu. Ideja tyka eistynōta, un noms (Rēzeknes Tautas piļs) uzbyuvēts 1926. godā.
(DU LPI Latgales dati)
Комментарии