Veselības ministre Ilze Viņķele piedāvājusi ārstu algu paaugstināšanas septiņu gadu plānu. Vai var ticēt viņas solījumiem? Ministrijas sagatavotais 99 lappuses biezais dokuments ir vesela darba apmaksas reforma veselības aprūpes sektorā. Šobrīd Latvijas ārstu alga ir atkarīga no dažādiem rādītājiem un slimnīcas līmeņa. Pēc plāna 2027. gadā ārstu vidējā alga palielināsies, gada pieaugums būs 11,5 procenti. Pēc septiņiem gadiem medmāsām grib palielināt algu, un gada pieaugums šajā gadījumā būs 12 procentu. Medicīnas darbiniekiem, kuri sniedz medicīnisko aprūpi un apkopj slimniekus (piemēram, medmāsu palīgiem), algas grib palielināt par pieciem procentiem gadā. Jaunais modelis paredz, ka 70 procentus medicīnas personāla algas veidos pamatalga. Pārējie 30 procenti būs mainīgi. Mainīgo daļu ietekmēs apkalpoto pacientu skaits, pacientu skaits ar smagu diagnozi, vidējais ārstēšanas ilgums, operāciju daudzums un sarežģītība, savlaicīgi iesniegto slimības vēsturu skaits un tā tālāk. Neskatoties uz to, ka jaunā apmaksas modeļa izstrādē piedalījās daudz speciālistu (tostarp Latvijas Māsu asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Jauno ārstu asociācija, slimnīcu vadītāji, ekonomisti, slimnīcu vecākās māsas, Valsts kancelejas, ministrijas pārstāvji), ne visi ir apmierināti ar rezultātu. Bieži izskanējušas bažas, ka zemo algu dēļ Latvija nākotnē var palikt bez ārstiem. Rietumeiropas valstīs ārstu algas ir daudz lielākas, daudzi speciālisti dodas strādāt uz ārzemēm. Jau tagad mediķu Latvijā nepietiek, taču pagaidām situācija vēl nav kritiska. Taču ārstu vidējais vecums… 48 procenti ārstu ir vecāki par 55 gadiem. Tā ka patiešām ir risks, ka pēc 10–15 gadiem ārstu Latvijā kļūs daudz mazāk. Ar medmāsām situācija jau tagad ir kritiska. Uz 1000 Latvijas iedzīvotājiem ir 4,6 medmāsas. Pat mūsu Baltijas kaimiņiem klājas labāk – Lietuvā uz 1000 iedzīvotājiem ir 7,7 medmāsas, Igaunijā – 6,2. Latvijas varas iestādes tagad visiem spēkiem cenšas noturēt ārstus un medmāsas Latvijā. Reizēm tiek pielietotas pat represīvas metodes. Plašu rezonansi masu informācijas līdzekļos ieguva situācija ar jauno ārstu Māri. Viņš mācījās Latvijā, bet aizbrauca dzīvot un strādāt uz Vāciju. Veselības ministrija pieprasīja Mārim atdot valstij 30 000 eiro, kas iztērēti viņa mācībām. Taču ar pātagu ārstus Latvijā nenoturēsi, vajadzīga konfekte. Tieši tāpēc Veselības ministrija arī iecerējusi darba apmaksas sistēmas reformu. Ministrijas ideja visumā ir pareiza, taču liek saausīties divi aspekti. Pirmkārt, pārāk ilgs projekta termiņš – septiņi gadi. Šajā laikā viss var mainīties, vēl jo vairāk tāpēc, ka 2022. gadā būs Saeimas vēlēšanas, un pēc tām politiskās prioritātes var mainīties. Otrkārt, reforma jāapstiprina valdībai. Uz papīra viss izskatās skaisti, bet vai būs nauda valsts budžetā? Pēc darba algas sistēmas reformas plāna prezentācijas Ilze Viņķele pieprasīja budžetā nepieciešamo finansējumu 2021. gadam. Pieprasījums satur arī kompensāciju par neizmaksātajām piemaksām 2020. gadā, kas iepriekš tika solītas. Valdības lēmums par šo pieprasījumu izteiks daudz. Es domāju, ka šoruden valsts budžeta pieņemšanas laikā mediķi sapratīs, ir viņi vajadzīgi valstij vai nav.
Dmitrijs SMIRNOVS
P. S. Mēs uzmanīgi sekosim tam, kā tiek risināts šis jautājums un par visu informēsim mūsu lasītājus.
M. N.
Komentāri