Jo tuvāk 2018. gada 6. oktobris, jo rosīgāki kļūst Latvijas valsts augstie ierēdņi pārvaldēs, departamentos, ministrijās. Šīs vēlēšanas varas tīkotājus dara īpaši tramīgus: kur viņiem ņemt jaunus, nebijušus solījumus, kur ņemt burvju vārdus, lai elektorāts, t. i., mēs visi, vēlreiz dotos pie urnām un atkal nobalsotu par tiem pašiem kungiem. Viņi nu sadibinājuši jaunas partijas un apvienības, jo, šķiet, sākuši apjaust, ka elektorāts negrib vairs “vecajiem” kandidātiem ticēt uz vārda. Lai cik garas kājas arī būtu solījumiem, ar kuriem valdošie politiķi mūs baro, viņi tomēr iestieg melu dūkstīs. Un mēs, vēlētāji, to beidzot saskatām. Esam beidzot iemācījušies atšķirt skaistus melus no patiesības; sākam nojaust, ka tā baidīšana ar iespējamo kaimiņzemes iebrukumu ir iegansts izsist no budžeta vairāk naudas drošībai, tas ir, ministrijai. Ak, tā drošība, drošība! Tās vārdā pērkam ieročus (bieži — Rietumu draugiem nevajadzīgas grabažas), uzturam svešu karaspēku… …Ar teiksmu par to, ka zem NATO lidmašīnu spārniem esam drošībā, nesen gan iznāca fušieris. Viens no mūsu sargiem virs Igaunijas nejauši palaida izplatījumā raķeti. Labi, ka tā purvā iekrita (ja mums nemelo), nevis uz kādas Pleskavas vai Sanktpēterburgas ielas. Par šo mūsu “aizstāvēšanas” gadījumu pat anekdotes sacerētas… Bet patiesībā būtu jāraud, nevis jāsmejas. Neiešu pārstāstīt šaušalīgās versijas, ko pēc šī negadījuma izteica politiskie apskatnieki. Mūsu politiķi, par drošību rūpējoties, šķiet, sen pāršāvuši pār strīpu. Pirmkārt, tāpēc, ka no lielās klanīšanās vairs taisni atliekties nevar; otrkārt, tāpēc, ka uzspļāvuši senai patiesībai: jebkurš slikts miers labāks par karu. Tad kāpēc jāžvadzina ieroči, kāpēc to iegādei jāizsviež miljoni? Latvija un mūsu valdība šajā jomā īpaši cenšas. Gan Saeima, ka valdība atkal un atkal piešķir naudu Aizsardzības ministrijas vajadzībām. Par tām vajadzībām, t. i., par munīciju, ko par miljoniem iepērkam, atsevišķa saruna. Vācija, viena no lielākajām NATO dalībvalstīm, nekādi nevar atvēlēt bruņošanās vajadzībām divus procentus no budžeta. Latvija, kā jau bagāta valsts: ja divi, tad divi procenti, laipni lūgtum! Tautas drošības dēļ ne valdošajām partijām, ne ministrijai arī divu procentu ienākumu nav žēl… Un Saeima katru gadu dāsni dala naudu kara ministrijas vajadzībām. Neskatoties uz skandāliem, kas šajā saistībā laiku pa laikam uzvirmo. Kā, piemēram, bija ar iepirktajām sapieru lāpstiņām, ar ko pat miltus nevarēja šķūrēt; vai ar irstošu zābaku iepirkumu utt. Mūsu kara (pardon, aizsardzības) ministrs var būt apmierināts: Latvija ir starp tām bagātajām valstīm, kas šogad tos divus procentus aizsardzībai iedalījusi. Pavalstnieki, tostarp arī “RV” lasītāji, noteikti varētu justies apmierināti un droši, ja… Ja būtu pārliecība, ka šie miljoni tiešām aiziet karavīru ekipējumam, diplomātu randiņiem utt. Ticamas informācijas, kur un kā šie divi procenti no budžeta tiks izmantoti, Latvijas cilvēku rīcībā gan nav: Saeima un valdība nesteidzas elektorātu par to informēt. Bet pilnībā noslepenot tēriņus arī nevar. Šāda tāda informācija par mūsu nodokļu naudas tērēšanu tomēr ir sameklējama: kā īlens tā izlien no tā vai cita valsts noslēpuma maisa. “RV” ne visai sen stāstīja par treknajām prēmijām, ko saviem ierēdņiem maksā Izglītības, Ekonomikas ministrija. Izrādās, Aizsardzības ministrija arī nav izņēmums. Pirmais, par ko var pabrīnīties, — šajā ministrijā strādā galvenokārt… sievietes. Lai nu tā būtu, daiļais dzimums sen jau visās jomās apsteidzis stipro dzimumu. Galvenais, dāmītes tik labi orientējas ministrijas specifikā
(ieroču markas un kalibri, armijas uzturēšanas īpatnības, apmācība utt.),
ka ministrs visām savām darbiniecēm — daiļajām dāmām regulāri maksā dāsnas prēmijas. Manā rīcībā ir 15 standartlapas ar Bergmaņa ministrijas prēmēto darbinieku sarakstu par šī gada janvāri, februāri, martu, aprīli un daļēji maiju. Katrā lapā — 43 vai 44 ministrijas darbinieku uzvārdi un prēmijas, ko viņi saņēmuši. Summas ļoti dažādas. Kādai Inesei Kaivai, kura esot vecākā referente, piemaksas un prēmijas maksātas 31.01. — 376 eiro; 28.02. — 248 eiro un vēl 207 eiro; 28.03. — 335 un 279 eiro; tāpat bijis aprīlī un maijā. Pamatojums: piemaksa amatpersonai par vakantā amata pienākumu pildīšanu. Vecākā eksperte Daina Ozoliņa no š. g. janvāra līdz maijam piecreiz saņēmusi piemaksas (no 330 līdz 440 eiro vienā reizē). Vēl vienai ekspertei maijā pasniegta naudas balva 1180 eiro. Vairākos simtos skaitāmas summas piemaksā saņēmušas vecākās referentes Indra Čevere, Ingūna Teterovska, Ineta Volkova-Cielava… Starp citu, šajos pašas ministrijas presei iedotajos sarakstos saskaitīju 60 vecāko referentu (ko viņi referē?), apmēram tikpat vecāko ekspertu (galvenokārt daiļā dzimuma pārstāves), daudziem prēmiju saņēmējiem norādīts amats “vadītājs”. Ko viņa/viņš vada, cik saņem algā un par ko viņam (viņai) pat divas piemaksas mēnesī? Vai M. Kučinskim par to nevajadzētu painteresēties? Vispār jau šādas tādas norādes ir, lielākoties standartizētas:
“piemaksa par personīgo darba ieguldījumu un darba kvalitāti”.
Tā darba kvalitāte, ko uzrāda ministrijas darbinieki, ir tik augsta, ka mēneša beigās katrs saņem divas trīs piemaksas (no 270 līdz 335 eiro katru). Un daži vēl čīkst, ka Latvija nabadzīga valsts. Kad Saeima Bergmaņa ministrijai atvēlēs divus procentus no budžeta, dāmas un kungi dzīvos vēl
sprogaināk
. Uz to tad arī ejam, uz to tiecamies. Jā, mēs, vēlētāji, arī! Vai tad ne mēs, no Saeimas Saeimā ievēlot tos pašus izburbušos pārstāvjus, akceptējam augsto ierēdņu visatļautību, viņu nekaunību un alkatību. Apmaiņā pret pasakām, ka Latviju apdraud brūni un balti lāči un ka, sevi nežēlojot, par mūsu drošību dienu un nakti rūpējas referentu, padomnieku, ekspertu, vadītāju (starp citu, aizmirsu pieminēt, kāds vadītājs Agris Baranovskis š. g. pirmajā ceturksnī piemaksās saņēmis 1372 eiro) lērums. Jauka dzīve Latvijā. Tikai kam?
Māra NIZINSKA
P.S. Gadījumam, ja kādam rodas jautājumi: ziņas un skaitļus sniegusi pati Aizsardzības ministrija pēc žurnālistu pieprasījuma.
Komentāri