LABS CILVĒKS — JAU PROFESIJA
Valsts kontroli satrauc, ka prēmiju sistēma “par skaistām acīm” ir ļoti izplatīta. Tās ir masveidīgas, sistemātiskas piemaksas vienkārši “par kvalitatīvu darbu”. Tās saņem gandrīz visi dažu iestāžu darbinieki. Tas ir, viņi saņem papildu naudu par savu tiešo amata pienākumu pildīšanu. Piemēram, pagājušajā gadā piemaksas par personīgo ieguldījumu un darba kvalitāti saņēma gandrīz visi Aizsardzības militāro objektu un valsts iepirkumu centra darbinieki. To kopējā summa — 199 530 eiro. Centrālā aparāta septiņos lielajos uzņēmumos piemaksas “par labu darbu” saņem 80 procenti darbinieku. Preses konferencē Elita Krūmiņa situāciju komentēja šādi: — Likums paredz, ka prēmija ir labāko darbinieku motivēšanas līdzeklis. Tomēr iestādes dod bonusus, tikai lai iztērētu budžetu. Revidenti atklājuši, ka prēmijas izmaksātas, piemēram, ar norādi “centīgs darbinieks” un pat “pieredze un izglītība ļauj labi pildīt savus darba pienākumus”. Tas ir, darbinieks vēl neko nav izdarījis, lai saņemtu prēmiju, taču principā ir tam gatavs. Vai tas nav labs pamats prēmijai? Bet tas vēl nav viss. — Mēs esam sastapušies pat ar tādiem gadījumiem, kad prēmija “par kvalitatīvu darbu” tika izsniegta tieši par nekvalitatīvu darbu, darbinieks bija pieļāvis kļūdas dokumentos, — saka Krūmiņas kundze. Kādā iestādē piemaksas vispār nekā nav komentētas un paskaidrotas. Tās maksāja, un viss.
DARBA SASNIEGUMI — GADA BEIGĀS
Vēl kas interesants: spriežot pēc prēmijām, gada beigās ierēdņi vienmēr strādā labāk: prēmiju izmaksas palielinās sešas reizes. Piemēram, pagājušajā gadā 54 procenti visu piemaksu tika izmaksāti tieši pēdējā ceturksnī. No tā revidenti izdara secinājumus: iestādes cenšas līdz galam iztērēt tām piešķirto budžetu. Un vēl. Revīzijas liecina, ka valsts iestādes joprojām nesaprot, kā jāpielieto Likuma par atlīdzību normas. 10 iestādēs algas, prēmijas un atvaļinājuma pabalstus rēķināja nepareizi. “Kļūdu” kopējā vērtība — 153 238 eiro.
PIECI VISIZCILĀKIE KANTORI
Krūmiņa pastāstīja, ka saskaņā ar revīzijas rezultātiem Valsts kontrole aizsūtījusi Ģenerālajai prokuratūrai piecas lietas. — Mēs nosūtījām tās lietas, kuras, mūsuprāt, ir kriminālsodāmas. Tas attiecas uz nesniegto pakalpojumu apmaksu, kā arī dažādu izmaksu pārkāpumiem, — paskaidroja Krūmiņa. Pēc Krūmiņas vārdiem, tas notika Ekonomikas ministrijas, Izglītības ministrijas, Stradiņa universitātes sistēmai pakļautajās iestādēs. Valsts kontrole kritizējusi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi par finansējuma, kas bija paredzēts bēgļu problēmu risināšanai, izlietojumu.
DIENESTA TRANSPORTS…
Katru gadu sastopamies ar vienām un tām pašām problēmām: ar pavadzīmju aizpildīšanu, degvielas norakstīšanu, — saka Valsts kontroles vadītāja. — Piemēram, pēc revizoru aprēķiniem, Valsts augu aizsardzības dienestā degviela gandrīz 13 000 eiro vērtībā tika izmantota nepavisam ne dienesta vajadzībām.
KĻŪDU LABOJUMS
Izglītības un zinātnes, kā arī Vides aizsardzības ministrija nav atrisinājušas problēmas, uz kurām Valsts kontrole iepriekš norādījusi. Par dažām kļūdām un trūkumiem revidenti informēja iestādes jau pārbaudes procesā. Tika sākts “kļūdu labojums”. Tomēr visas kļūdas uzreiz izlabot nevar. Kopējā “kļūdu cena” veido 66,5 miljonus eiro. Tas ir 6,3 reizes vairāk nekā 2014. gadā (toreiz bija 10,5 miljoni eiro) un 23,8 reizes vairāk nekā 2015. gadā (2,8 miljoni eiro). Valsts iestāžu vadītāji pagājušajā gadā
kļūdījušies
par 32,6 miljoniem eiro.
Sagatavoja
Māra NIZINSKA
P. S. Par to, kā “apgūst” miljonus pašvaldībās, mēs jau vairākkārt rakstījām. Šoreiz iztiksim ar zīmējumu, kas ņemts no “Latvijas Avīzes”.
M. N.
Komentāri