Kādus tik jautājumus “Rēzeknes Vēstīm” neuzdod mūsu lasītāji! Viena cienījama vecuma kundze šonedēļ lūdza atrast kādu cilvēku vai iestādi, kas palīdzētu “sameklēt” pēkšņi visā mājelē pazudušo elektrību; cita rēzekniete gribēja zināt, kurš īsti, pērkot autobusus, izvēlējās šīs neērtās, pilsētas satiksmes sistēmai nepiemērotās mašīnas; kundze no viena pagasta pauda protestu pret to, ka viņai
(tāpat kā visiem pagasta iedzīvotājiem)
liegtas tiesības ievēlēt sava pagasta pārvaldnieku: “Mēs taču savējos labāk pazīstam, labāk zinām, kurš der, kurš ne.” Onkulītis no Silmalas pagasta gribēja zināt, kā klājas Valsts prezidentam Vējoņa kungam, kuram Rīgas pilī uz galvas uzkrita lustra… Nomierinājām, uz savu atbildību pateicām, ka jūtas labi, jo lustra, par laimi, nogāzās zemē pēc tam, kad prezidents šai bīstamajai vietai bija pagājis garām. Diemžēl mēs nevarējām mūsu lasītājam neko pateikt par to, vai atrasti konkrēti brāķdari, kuri par bargu naudu remontēja pili, pirka un karināja lustras. Latvijas augstākā ranga politiķu akceptētie tēriņi ir ar likumu aizsargāts valsts noslēpums. Tiesa gan, miljons nav adata, siena kaudzē nenoslēpsi. Arī tos miljonus, ko tērē it kā valsts un pavalstnieku aizsardzībai no ļauniem kaimiņiem. Kādā smagā situācijā būtu Latvijas politiskā elite, ja kaimiņa nebūtu! Bet tas ir, un ar miljonus vērtu žogu uz robežas diezin vai spēsim situāciju labot. Cik nabadzīgi, pliki un neaizsargāti tagad justos Latvijas iedzīvotāji, ja savulaik (kad aizsardzības jomu kūrēja Vējonis) nebūtu par miljonu nopirktas angļu bruņumašīnas, par desmitiem tūkstošu — sapieru lāpstiņas
(kas pat putraimu pārbēršanai neder, jo saliecas);
ja mūs nesargātu Latvijas armijas specvienības, kuru ekipēšanai ministrs Bergmanis pirks īpašus hidrokostīmus
(kas ir tik vāji un plāniņi, ka pat no neliela lietutiņa nepasargās — konstatējuši žurnālisti).
Mūsu drošības vēl lielākai stiprināšanai Bergmaņa kungs ieplānojis vistuvākajā laikā Austrijā iegādāties haubices, 47 kaujas vienības. Tās esot ražotas 2003. gadā Anglijā, Austrija tās ir nopirkusi 2007. gadā un nu par lielu naudu pārdod Latvijai. Mūsu drošības stiprināšanai. Nezinu, kā būs ar drošību, bet gan jau no tāda pirkuma kas atleks arī pircējiem. Starp citu, tāda pagājušajā gadsimtā ražotā tehnika nesen bija ieradusies Rēzeknē
(latgaliešu garastāvokļa uzlabošanai un patriotisma stiprināšanai).
Kāds dusmīgs kungs no Dārzu ielas zvanīja redakcijai: lai atbraucot un nofotografējot eļļas peļķes uz asfalta, kur bruņumašīnas kādu pusstundu stāvējušas. Kas tur ko skatīties un kas tur ko rakstīt! Tādā cienījamā vecumā, kāds ir Latvijas aizsardzībai domātajām bruņumašīnām, pat cilvēkam var būt visādas noplūdes. Kur nu vēl mašīnai! Galvenais, ka mašīnas ir, ka tām ir izteikti Latvijai draudzīga seja un jaunā kristībā doti īsteni latviski vārdi — “Zobens”, “Pērkons”, “Varonis” utt. Nezinu, cik priecīgi par šo (kārtējo) iepirkumu ir Latvijas valdošie politiķi, bet tauta (īpaši tā, kas pastāvīgi “ganās” internetā un raksta komentāros to, ko viņu smadzenēs šajos gados “iedējuši” mūsu politiķi) — šī tauta ir priecīga: sak, nu gan varēsim sadot Putinam. Patriotiskā audzināšana “Jaunā laika” — “Vienotības” — TB garā nes augļus. Tikai… vai no šiem augļiem būsim paēduši? Vai, pieraduši pie izšķērdības, pratīsim iztikt un ekonomiku attīstīt, kad (drīz) beigsies Eirosavienības finansējums dažādiem projektiem? “Kā būs, kad nebūs, to redzēsim,” saka filosofiski noskaņotais Rēzeknes uzņēmējs Mihails. “Es un man līdzīgie arī tagad pie tiem Eiropas projektiem un Eiropas naudas klāt netiek. Konkursos “uzvar” politiķu brāļi, krusttēvi, svaiņi. Grābj, grābj ar abām rokām un pilnu muti. Kad mute tik pilna, ka nevar norīt, nāk un piedāvā: maksā tik un tik tūkstošus, un pašvaldības pasūtījums ēkas jumta remontam tavs. Un es maksāju, jo cilvēkiem vajadzīgs darbs…” Kā būs, kad Eirofondu vairs nebūs? Pasapņosim. Varbūt arī lustras tad Rīgas pilī nekritīs prezidentam uz galvas, un ceļi pēc kapitālremonta kalpos nevis gadu, kā tagad, bet vismaz trīs… Varbūt pasaulē iestāsies atkusnis? Un darbs arī atkušņa pašos pirmsākumos atradīsies: kādam taču būs jāizjauc tās vecās pagājušajā gadsimtā ražotās bruņumašīnas. Jāizjauc, jāpārkaļ lemešos… Redz, kāda vīzija! Bet nav šajā pasaulē nekā neiespējama…
Māra NIZINSKA
P. S. Kad komentārs jau bija uzrakstīts, sabira ziņas par “nemieriem” Latvijas medicīnas druvā. Ultimātu valdībai izvirzījuši Rīgas Dzemdību nama mediķi. Papildu finansējumu pieprasa Liepājas, Alūksnes, Kuldīgas, Krāslavas slimnīca.
Ar dažiem tūkstošiem eiro premjeram M. Kučinskim šos “ugunsgrēkus” diezin vai izdosies nodzēst. Bez tam mediķiem var pievienoties pacienti, kurus Latvijā pagaidām neuzskata par uzmanības vērtiem cilvēkiem.
Lai pieslāpētu ugunsgrēku, Kučinskis apsolījis martā nākt klajā ar izšķirošiem priekšlikumiem. Mediķi gan pārliecināti: tā ir uguns dzēšana ar caurspīdīgu lupatu, bet Kučinska solītais risinājums, visdrīzāk, būs: “Naudas nav un nebūs, bet jūs tomēr turieties! Lai jūs iedvesmo doma, ka no uzbrukumiem esat aizsargāti ar haubicēm, “hammeriem” un pistolēm.”
M. N.
Komentāri