Visas pasaules politiskais krējums pašreiz “tusējas” Alpu kalnos. Uz Davosu, kur katru gadu ap šo laiku notiek viņu augstību, viņu godību, ekselenču un visādu citādu prominenču tusiņš. Ļoti ekskluzīvs un tāpēc ļoti, ļoti dārgs — simttūkstoš eiro un dolāros dalības maksa skaitāma. Sabrauc kungi un kundzes, seri, mēri un ekselences, parunājas, paspiež cits citam roku, pašausminās par plebejiem
(jauniem cilvēkiem, kuri arī sabrauc no visas pasaules, lai Davosā un apkārtnē rīkotu protestus pret nevienlīdzību un nabadzību).
Bagātie gan no šiem protestētājiem tiek labi sargāti. Policisti stāv ap Davosu kā mūris. Bagātie var netraucēti gudri parunāt par to, kā uzvarēt nabadzību un badu Āfrikā, par to, kādas kompreses uzlikt pasaules okeānam, Arktikai un Antarktīdai, lai tur globālās sasilšanas dēļ neizkūst viss ledus. Dievs, pasargi! Vēl ņems un apslīks Brisele, Londona un pat mūsu Liepāja. Tā ka lai tie reņģu ēdāji Latvijā runā, ko grib, un zirgojas, kā grib, uz Davosu mūsējiem arī jābrauc. Mūsu piejūras zona jau patlaban apdraudēta. Pagaidām gan, paldies Dievam, pie vainas nav ne globālā sasilšana, ne “El Ninjo”, ne Arktikas kūstošie ledāji. Pie vainas kāds Latvijas “biezais”, kurš Pāvilostas pludmalē pamanījies uzbūvēt kaut ko nesaprotamu: it kā māju, bet līdzīgu kuģim, it kā Noasa šķirstu, bet līdzīgu lepnai mājai. Vairāk nekā gadu būvēja. Un neviens neredzēja — ne varas iestādes, ne vides ministru… O, pardon, vides inspektorus es te veltīgi pieminēju. Latvijā par vides sargiem un komandieriem (ministriem) pieņem tikai cilvēkus ar īpatnēju redzi. Jūrmalā un Rīgā to vides uzraugu ka biezs, bet viņiem priekšniecība bija devusi īpašu komandu, un pirms gada neviens neredzēja, ka Latvijā veikli ļaudis par lielu naudu no Zviedrijas ieveda indīgu atkritumu kalnus. Jūrmalā vēl šodien jūtama šo atkritumu deguma smaka. Tā acīmredzot nebija nejaušība, ka mūsu patriotiski noskaņotie politiķi no Jūrmalas izkvēpināja nepatriotisko “Jauno vilni”. Lai tā vietā par labu naudiņu ielaistu zviedrus ar viņu smirdīgajiem atkritumiem… Bet atgriezīsimies pie nesaprotamā objekta Pāvilostas pludmalē, par ko šodien raksta un runā visi mediji. Kāds kungs šo objektu cēla, cēla, un neviens to neredzēja? Nevienam nebija nekādu jautājumu? Iznāk, ka nebija. Bet kaut kas kaut kur nogāja greizi, un nu šodien pēkšņi ap šo māju — kuģi sacelts tracis. Ar novēlošanos, ar piebildēm, sak, ko nu tur var darīt, ja uzcelts, lai stāv. Var droši teikt: jaunmodīgā Noasa šķirsta cēlājs ir savs čoms gan vietējām, gan Rīgas amatpersonām. Un manu kolēģu novēlotā šūmēšanās ap šo ekskluzīvo māju drīzāk ir Latvijā jau izmēģināts paņēmiens noslēpt to, kas nejauši izlīdis gaismā. Ja mūsu valstiņā tik vien būtu to grēku pret dabu un cilvēkiem kā māja, ko aizliegtajā kāpu zonā ceļ kāds savas varenības apreibināts “biezais”! Un labi vēl, ja ceļ par savu naudu (tīru vai netīru, tas ir cits jautājums). Apbrīna vērts ir fakts, ka žurnālisti un politiķi pēkšņi ieraudzīja to, kas viņu acu priekšā risinājās vairākus gadus. Iespējams, tādas lietas atklātībā nāk tad, kad labumu saņēmējs aizmirst, kam vajag iedot Eiropas vai savu naudiņu par ekskluzīvas vietas piešķiršanu. Tam Kurzemes Noasa šķirsta cēlājam, pirms ķerties pie darba, vajadzēja atbraukt uz Latgali pamācīties. Te dzīvo veikli vīri, kuri prot no ministriem ik pēc pāris gadiem “izsist” finansējumu tikko izremontēta objekta atkārtotai renovācijai, tilta celtniecībai pār upi, kuras nav, vai vietējās valdības pils remontam ik pēc pāris gadiem… Salīdzinot ar minētajiem objektiem Rēzeknē, Krāslavā, Noasa šķirsts Pāvilostas pludmalē tāds čiks vien ir. Latvijas politikā un celtniecībā — savi, īpaši standarti.
Māra NIZINSKA
Foto no www.la.lv
Komentāri