Tāda skaista, saulaina, silta aprīļa nedēļa. Dievs un daba gādā par to, lai dzīvā radība justos labi, lai priecātos, ka esam garu ziemu pārdzīvojuši, ka varam pastiept rokas pretī saulītei, ka nāk svētki, kad atceramies: Dievs dāvāja zemei un cilvēkiem iespēju uzvarēt ļaunumu un tumsu. Gavēņa laikā, ejot Krustaceļu, mēs atzināmies sev un klātesošiem: “..bet grēcīgs cilvēks dara ļaunu atkal no jauna…” Jā, atkal no jauna, no dienas dienā. Tikai pirms pāris nedēļām šausminājāmies par cilvēku slepkavību Londonā. Šonedēļ terorakts Sanktpēterburgā. Cik melnai un netīrai jābūt tāda cilvēka dvēselei, kurš vēlas “uzlabot pasauli” vai savu personīgo nākotni, nolemjot nāvei citus… Zemi apsēdusi melna sērga, pārliecība, ka, nodarot sāpes citam, pats gūsi svētlaimi. Saka, ka teroristi par to ir pārliecināti. Daļa sabiedrības šausminās par šo pārliecību, citi arī teroristus šķiro labajos un sliktajos. Viena lieta, ja viņi uzdarbojušies Londonā vai Briselē, pavisam cita, ja kaut kur citur, otrā globusa pusē… Latvijas politiķiem un medijiem bija arī svarīgākas ziņas, ko pavēstīt sabiedrībai. Otrdien, trešdien Latvijas televīzijas pārraidēs galveno vietu ieņēma informācija par Porošenko vizīti Rīgā. Smalki aprakstīts, kur viesosies Ukrainas prezidents un viņa komanda, ar ko tiksies… Taisni jābrīnās, ka neviena avīze, neviens telekanāls nepateica, kādās vakarkleitās un pēcpusdienas
šēzēs
par godu augstajiem viesiem būs ģērbtas mūsu dāmas. Lai gan… to gandrīz var uzminēt. Vai tad mūsu valsts otrā amatpersona, Saeimas priekšsēde Ināra Mūrniece nenosmādēja Latviju, kad, būdama vizītē Kijevā, daiļojās nevis latviešu tautas tērpā, bet gan ukraiņu “višivankā” un papīra puķu vainagā ar lentēm? Vēl par Porošenko vizīti. Oficiāli tā ir vizīte, lai tuvāk iepazītos ar Latvijas kultūru, gleznu izstādi aplūkotu, ukraiņu karavīrus Latvijas sanatorijās apmeklētu. Bet Porošenko kungam Latvijā ir arī mantiskās intereses. Lielākais Ukrainas konfekšu un citu saldumu ražotājs “Roshen” sen apgādā arī Latviju ar savām karamelēm un šokolādēm. Mūsu veikalu plauktos Latvijas “gotiņas” konkurē ar Porošenko Ukrainas “gotiņām”. Nav sliktas, tikai kā tad paliek ar mūsu politiķu “cepšanos” par atbalstu vietējiem ražotājiem? Var tikai brīnīties, ka mūsu ražotāji (ne tikai saldumu) nenolaiž rokas, jo konkurēt ar Ukrainu, kas pati ražo cukuru un citas konfekšu izejvielas, nav viegli. Protestēt? Latvijā tas nav pieņemts. Vai nu tevi apsmies, vai piedraudēs ar lie-ie-ielām nepatikšanām. Kā, piemēram, “Rēzeknes Vēstīm” piedraudēja tieslietu ministra Rasnača palīgi, kad mūsu avīze sāka interesēties, kā un kāpēc Rasnača ministrijas ierēdņi zivsaimniecību “Nagļi” nodeva par mahinācijām un krāpšanos tiesātu personu rokās. Starp citu, “Rēzeknes Vēstis” toreiz par Rasnača ministrijas nesmukajām darbībām pasūdzējās Saeimai, arī personīgi Saeimas spīkerei Mūrnieces kundzei. Atbildes nav līdz šim laikam. Acīmredzot gan Latvijai, gan Ukrainai, gan citām valstīm savs īpašs priekšstats par demokrātiju. Ukrainas prezidents esot īpaši interesējies, kā Latvijai izdodas tādas milzu summas tērēt ieroču pirkšanai. Viesim jau neviens neteiks, ka tautā briest neapmierinātība ar valsts pārvaldi, ar nodokļu politiku, ar aizvien pieaugošajiem tēriņiem kara, nevis miera vajadzībām: kazarmu būvēšanai kanādiešiem; fantastiski tēriņi vecas bruņutehnikas iegādei, budžeta palielinājums dažādām drošības iestādēm, tostarp cenzoru organizāciju uzturēšanai. Tad nu Latvijas iedzīvotāju sakarsušo prātu nomierināšanai, uzmanības novēršanai no tādas saimniekošanas Ukrainas prezidenta vizīte mūsu politiķiem nāk kā speciāli pasūtīta: sak, skaties un klausies, tauta, ko stāsta Ukrainas pirmais vīrs! Klausies un salīdzini, cik labi un droši ir dzīvot Latvijā, kur uz katriem 10 iedzīvotājiem jau ir viens tanks, bruņumašīna un ducis ārzemju karavīru. Un vēl mums ir ļoti smuks, smaidīgs un visādi citādi foršs prezidents. Vārdu sakot, Latvijai ir ar ko padižoties, un Porošenko vizīte mūsu politiķiem patīkama. Pirmkārt, tā ir mūsu amatpersonu iespēja uzspodrināt Latvijas eiropeiskās spalvas. Otrkārt, gan Vējonis, gan citas augstas Latvijas amatpersonas saņēmušas no augstā viesa kaudzi komplimentu par te valdošo demokrātiju… Vārdu sakot, mūsu politiskajai elitei aizvadītā nedēļa bija patīkami piepildīta. Tik piepildīta, ka Latvijas augstākās amatpersonas pat aizmirsa izteikt kaimiņiem līdzjūtību sakarā ar traģēdiju Sanktpēterburgā. Rēzeknieši gan zvanīja uz redakciju, interesējās, vai nav noteikta kāda vieta, kur nolikt ziedus un iedegt svecīti terorakta upuru piemiņai. Latgale atceras, Latgales ģenētiskā atmiņa neļauj aizmirst to, ka Pēterburgā skolojās mūsu priesteri, ievērojami Latvijas pirmās atmodas darbinieki, ka Pēterburgā dzimis Latgales teātris, ka līdz šim laikam daudzu Latgales dzimtu atzari ir tur… Bet, ja arī nebūtu… Cilvēku sāpes nedrīkst šķirot politiskos apcirkņos.
Māra NIZINSKA
Komentāri