Ziema uz laiku arī Latgalē noklusinājusi konfliktus, kas te vienā, te citā vietā uzvirmo pēc tā sauktās zemes robežu precizēšanas. “RV” jau vairākkārt stāstījušas par līdzīgiem konfliktiem, par to, kā nekauņas kampj — atņem zemi kuslākiem, mazāk sociāli aizsargātiem sabiedrības locekļiem. Valsts kontrole pilnībā apstiprinājusi situācijas vērtējumu, ko “RV” lappusēs savulaik aprakstījām (Pušas pagastā, Ozolmuižas pagastā). Nu šim aktuālajam tematam pievērsusies arī “Latvijas Avīze”. (Izlasiet.) Arī šī avīze diemžēl spiesta secināt, ka mērniekiem Latvijā atļauts viss: apzināta blefošana, krāpšana, datu viltošana. Un faktiski valsts nav atbildīga par to, ka vienai priviliģētai kastai atļauts viss. Tātad sabiedrībai jāmobilizējas pašai sevi aizstāvēt. Izlasot Valsts kontroles secinājumu par mērnieku bezkontroli, vēlreiz atzīmēju: pareizi darīja tas cienījamais zemes īpašnieks, kurš savu īpašumu, ko šodien mērnieks “iešķiebis” naudīgajai kaimiņienei, nolēma aizsargāt ar suņa palīdzību… “Ne Valsts zemes dienests, ne cita valsts pārvaldes iestāde neuzrauga un nepārbauda mērnieku darbu.” Tā secinājusi Valsts kontrole (VK), izlases veidā pārbaudot, kā no 2010. gada janvāra līdz 2017. gada decembrim valstī īstenota uzraudzība par zemes īpašumu uzmērīšanu. Vēl daži satraucoši atklājumi. VK padomes locekle un 2. Revīzijas departamenta direktore Ilze Grīnhofa:
“Kopš 2006. gada Valsts zemes dienests vairs nemēra zemi, ar to nodarbojas sertificēti mērnieki. No 2011. gada tas vairs nepārbauda, ko mērnieki uzmērījuši; vai par zemes īpašumiem reģistrētie dati sakrīt ar stāvokli dabā. Pārbauda vien to, vai mērnieki iesnieguši visus reģistrēšanai nepieciešamos dokumentus.”
Uz jautājumu, kādas sekas radījušas šīs pārmaiņas, Ilze Grīnhofa atbild, ka tās ir satraucošas. Valsts zemes dienesta (VZD) uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā par zemes īpašumiem uzkrātie dati nesakrīt ar dabā uzmērītajām robežām, par ko Valsts kontrolei bieži teikuši iedzīvotāji. Turklāt šo neatbilstību skaits krasi pieaug. 2013. gadā kadastrā reģistrēto robežu neatbilstība atklāta 1349 īpašumiem. Toties 2016. gadā — jau 2966 īpašumiem. Gandrīz pusei (47%) robežu neatbilstību cēlonis ir mērnieku pieļautās kļūdas un pārkāpumi. 12,5% gadījumu kļūdas pieļāvuši sertificēti mērnieki. Tas nozīmē, ka arī pašlaik vairāk nekā katrs desmitais mērniecības pasūtījums netiek izpildīts precīzi un līdz galam. Satrauc tas, ka mērnieku pieļautās kļūdas laikus netiek labotas vai arī tiek “labotas” uz vecāka gadagājuma zemes īpašnieku rēķina. Turklāt nenovērsto un kadastrā reģistrēto un atklāto kļūdu skaits audzis. 2012. gadā tās bijušas 249, bet 2017. gadā jau 1735 zemes īpašumiem. “Ik gadu šīs kļūdas rada neērtības zemes īpašniekam. Piemēram, viņš nevar veikt meža inventarizāciju, nevar sagatavot uz zemes uzcelto būvju situācijas plānu, ietekmē nekustamā īpašuma nodokļa, kā arī vienoto platību maksājumu apmēru.” Par kļūdām jāmaksā zemes īpašniekam. Bez tam atklāts, ka kļūdas tagad ar atpakaļejošu datumu tiek konstatētas īpašumos, kas pieder vecāka gada gājuma īpašniekiem. Kā stāsta VK amatpersona, pēc zemes īpašnieka pieprasījuma tam mērniekam, kurš kļūdaini uzmērījis zemes īpašuma robežas vai tīšām pieļāvis pārkāpumu, tas bez maksas būtu jāizlabo. Bet kas īsti tiesīgs noteikt, ka pieļauta kļūda? Kas kompensēs izdevumus zemes īpašniekam, kuram nu mērnieks gatavs nošņāpt gabalu zemes cita īpašnieka labā? Kļūdas jānovērš zemes īpašniekam par savu naudu. No valsts puses šos procesus neuzrauga neviens… VZD ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa atzīst, ka VZD vairs nav ar likumu noteikta pienākuma pārbaudīt mērnieku darbu dabā. “Līdz 2010. gada beigām zemes kadastrālo uzmērīšanu veica licencēti uzņēmumi, kuriem licences izsniedza un kuru darbu uzraudzīja VZD. Bet kopš 2011. gada 1. janvāra zemes kadastrālo uzmērīšanu veic tikai sertificētas personas, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem sertifikātus izsniedz un tās uzrauga sertificēšanas institūcijas, kas ir privātas organizācijas,” viņa saka. Jautāta, kurš pašlaik uzrauga mērnieku darbu, VZD ģenerāldirektore atbild, ka mērniekiem izsniedz sertifikātus, uzrauga darba kvalitāti un izskata sūdzības sertificēšanas iestādes. Valdība piešķīrusi šīs tiesības Latvijas Mērnieku biedrības Sertifikācijas centram, SIA “Mācību un konsultāciju centrs ABC” Sertificēšanas birojam un SIA “Sertifikācijas centrs”. Pēc VZD vadītājas skaidrotā saprotams, ka mērnieku praktiski izpildīto darbu no valsts puses neuzrauga neviens. Savukārt Latvijas Mērnieku biedrības (LMB) valdes priekšsēdētāja Baiba Ziemele uzskata, ka VK ziņojumā izceltās mērnieku kļūdas un pārkāpumi lielākoties esot pagātnes mantojums. Nevarot visu uzvelt tikai pašlaik nozarē strādājošajiem. “No 1992. līdz 2006. gadam ap 80% zemes īpašumu uzmērīja VZD strādājošie mērnieki,” stāsta Baiba Ziemele. Tolaik lielākoties izmantoja zemes robežu ierādīšanas metodi pēc padomju laika fotoplānu materiāliem. Valsts gribēja iespējami īsākā termiņā un lētāk īstenot zemes reformu, ierādīto zemi reģistrējot kadastrā un Zemesgrāmatā. Grēkoja arī īpašnieki, kuri nenostiprināja robežpunktus un nerūpējās par to saglabāšanu. Pašlaik kadastrs sniedz tikai pārskatu par zemes īpašumiem ar aptuveni 10 līdz 20 metru un pat vēl vairāk metru nobīdi.” Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs atzīst, ka sertificēto mērnieku sniegto pakalpojumu kvalitāte nav pietiekama. Uz jautājumu, vai ir pareizi, ka mērnieki paši sev izsniedz sertifikātus un paši pārbauda savu darbu, ministrs atbild, ka ar valdības lēmumu zemes uzmērīšana nodota privātās rokās jau kopš 2007. gada. Tieslietu ministrs sola sagatavot ziņojumu valdībai par to, kā pastiprināt atbildību par zemes uzmērīšanu. Šajā nolūkā būšot nepieciešami grozījumi vairākos tiesību dokumentos, tostarp Ministru kabineta noteikumos “Personu sertificēšanas un sertificēto personu uzraudzības kārtība ģeodēzijā, zemes ierīcībā un zemes kadastrālajā uzmērīšanā”. Tā, lūk! Būšot nepieciešams. Bet vai būs? Nenoteiktība un haoss šajā jomā izdevīgs kampējiem. Un arī politiķiem. Vai nu zemes kampēji nepateiks biezu paldies mērniekam, kurš šodien gatavs pārmērīt kādam senioram piederošo zemi, nošņāpt no tā gabalu par labu “biezajam kaimiņam”?
Māra NIZINSKA
Komentāri