Skaļi klaigājot par dažādiem apdraudējumiem, kas Latvijai un visai civilizētajai pasaulei šodien jāpārdzīvo, “Vienotība”, nacionāļi, zaļi un tautiski domājošie zemnieki (vārdu sakot, pozīcijas partijas) sagatavojuši jaudīgu “mīnu” visiem mazajiem Latvijas uzņēmumiem. Tā “mīna” ir likums (jeb vienkārši noteikumi) par pašreizējo kases aparātu nomaiņu pret jauniem, modernākiem. Apstākļos, kad katra diena ir grūta cīņa par izdzīvošanu, mazie uzņēmumi vēl nav sapratuši, ka valdība tos grasās iznīcināt. Es runāju par likumu
(lēmumu, MK noteikumiem vai kā nu valdošie nosauks šo nāves spriedumu mazajiem uzņēmumiem),
kas paredz visus pašreiz lietojamos kases aparātus obligāti nomainīt pret jauniem. Redakcija sarēķināja — mums šī nomaiņa izmaksās 600 — 700 eiro. Tā ir liela nauda, ja ņem vērā, ka mūsu prece, avīze, ir vien centus vērta, ka avīzes lasītāju, t. i., šīs preces pircēju, kļūst aizvien mazāk: lauku iedzīvotāji izmirst vai aizbrauc. Bet nerunāsim par avīzēm, kas jau sen balansē uz izdzīvošanas robežas. Tāpēc, ka Latvija ir tukša, ka lauku un provinces pilsētu iedzīvotāji iet mazumā. Tā paša iemesla dēļ izput mazie servisa uzņēmumi — autodarbnīcas, sadzīves pakalpojumu uzņēmumi. Ja cilvēks ar zelta rokām tepat pilsētas pievārtē savulaik atrada iespēju nopelnīt, gatavojot grābekļu, lāpstu kātus, liekšķeres un no ienākumiem godīgi maksāja nodokļus, tad pēc jaunā likuma pieņemšanas vai nu pārtrauks darbību, vai aizies pagrīdē: nu nav viņam tādas rocības, lai, izmetis lūžņos veco, nopirktu jaunu kases aparātu par 300 — 500 eiro. Labi, Jānis savu “grābekļu” biznesu nolaidīs pagrīdē, darbosies nelegāli. Bet ko lai dara mazie lauku veikaliņi, kas jau tāpat knapi dzīvību velk? Laukos palikušo iedzīvotāju pirktspēja ir tuva nullei. Ne jau aiz labas dzīves bija spiesta pārtraukt darbu visā Latvijā slavenā Ratnieku konditoreja. Lauku večiņa vai jaunā māmiņa, saņēmusi pensiju vai “milzīgo” bērnu pabalstu, vispirms dodas uz ciema veikalu (vai autoveikalu) atdot parādu, kas iekrājies pirmspensijas nedēļās. Jā, lauku veikali saviem pastāvīgajiem pircējiem maizīti vai putraimus dod uz parāda. Bet šo veikalu rocība ir tik niecīga, ka var tikai apbrīnot cilvēkus, kuri vēl turas, sitoties kā pliki pa nātrēm. Tā nauda, kas būs jāatdod par jauno kases aparātu, mazajiem veikaliņiem, kafejnīcām nozīmē bankrotu. Starp citu, vai esat ievērojuši, ka pa ceļam no Rīgas uz Rēzekni pašreiz tikpat kā nav ēstuvju, nav kafejnīcu, kur ceļinieks varētu iemalkot kafiju vai tēju. Nav tādu iestāžu Stirnienē, Varakļānos, Viļānos — Latvijas nodokļu politika, politiķu rijība un negausība šo uzņēmējdarbības veidu laukos iznīdējusi. Pieņemot likumu par kases aparātu nomaiņu, Saeima (vai valdība) parakstīs spriedumu arī tiem mazajiem uzņēmumiem, kas laukos vēl velk dzīvību. Esmu mēģinājusi noskaidrot, kāpēc “Vienotība”, zaļzemnieki un nacionālā apvienība pēkšņi sadomājuši iznīcināt mazos tirgotājus ar prasību moderni aprīkot lauku veikalus, kioskus. Atbildi nav grūti sameklēt: pēc astoņiem mēnešiem pašvaldību vēlēšanas, jāparūpējas, lai vismaz tajās bagātākajās pašvaldībās, kas baro nepiepildāmos “tumbočku” (naktsskapīšu, kur naudu “glabāt”) turētājus, arī pēc vēlēšanām paliktu savi cilvēki. Proti, vēlēšanām vajadzīga nauda, naudu politiķiem dod sponsori, teiksim, lielveikalu ķēdes. Starp citu, kā izpļāpājās Dzintaram Zaķim tuvs cilvēks, nodevas valdošajiem “tumbočku” pārziņiem dāsni maksājot arī tās pašvaldības, kurās sēž it kā politisko oponentu pārstāvji (kā, piemēram, Rēzeknē?). Bet viens no zaļzemniekiem nesen Daugavpilī savējo tusiņā atklāti pateica, ka jauno kases aparātu kampaņa tiek realizēta pēc Latvijā visizplatītākā lielveikalu tīkla ieteikuma. Šis lielveikalu tīkls ir vismaz vienas valdošās partijas lielsponsors. Tā ka gribi vai negribi, partiju naudas “tumbočku” turētājiem lielveikalnieki jāklausa. Bet lielveikaliem mazie traucē… Nu, lūk, pirksim jaunus, modernus kases aparātus un tādējādi balstīsim “Vienotību”, zaļzemniekus un nacionāļus, lai viņi turpina tādā pašā garā kā līdz šim…
Māra NIZINSKA
P. S.
Atgādināšu, ka pirms gada “Vienotība”, zaļzemnieki un ļoti nacionāli noskaņotie nacionāļi gandrīz nobalsoja par dokumentu, kas uzlika par pienākumu visiem propāna gāzes lietotājiem (un tie galvenokārt ir lauku cilvēki) apritē esošos sarkanos gāzes balonus nomainīt pret jauniem. Šī operācija Latvijas lauku iedzīvotājiem izmaksātu vairākus miljonus eiro. Toties dāsnu paldies par tādu lēmumu no balonu tirgotājiem saņemtu projekta bīdītāji. To lēmumu Saeimas opozīcijai izdevās nobremzēt. Kā būs šoreiz? Samierināsimies? Protestēsim? Katram no mums ir tikai divas iespējas: pirmā — nopūsties, klusībā pateikt kādu stipru vārdu, adresētu Reizniecei-Ozolai, Inārai Mūrniecei, Mārim Kučinskim, un samierināties ar to, ka mūs indē un nīdē kā prusakus; otrā — tomēr mēģināt papīkstēt (un runa jau nav tikai par mazo veikalu un uzņēmumu saglabāšanu. Runa ir par katru no mums, kurš vēl Latvijā palicis un mēģina izdzīvot). “Kas mums jādara, pasakiet?” jautā viena Silmalas pagasta veikaliņa īpašniece. Atbilde vienkārša: paņemiet papīra lapu, uzrakstiet vēstuli valsts amatpersonām: Saeimas priekšsēdei Inārai Mūrniecei, Saeimas frakciju vadītājiem Solvitai Āboltiņai, Augustam Brigmanim, Raivim Dzintaram, Jānim Urbanovičam, Mārtiņam Bondaram, Ingunai Sudrabai (adrese: LR Saeima, Jēkaba ielā 11, Rīgā, LV-1811). Uzrakstiet, ka jūs protestējat pret likuma pieņemšanu, kas uzliek par pienākumu nomainīt kases aparātus, jo tas ir dārgs pasākums un izputinās mazos uzņēmumus — lauku veikaliņus, remontdarbnīcas, ēdnīcas, kafejnīcas. Jo vairāk tādu vēstuļu, jo labāk.
P. P. S. Parakstīties var arī “Rēzeknes Vēstu” abonēšanas punktā (Baznīcas ielā 28, 1. stāvā).
M. N.
Komentāri