Latvijas vismazākais, Baltinavas, novads šajās dienās risināja smagu problēmu: būt vai nebūt, pastāvēt vai paziņot par bankrotu. Praktiski noticis tas, kas bija daļēji ielikts pirms 15 gadiem īstenotās teritoriālās reformas programmā. Cilvēki, kuri prot skaitīt vismaz līdz 100, jau toreiz teica: nav prāta darbs dibināt novadu vienas kādreizējās ciema padomes teritorijā. Jau tad bija skaidrs, ka naudas, ko novads var iekasēt nodokļos un nodevās, nepietiks ceļu, skolu un citas infrastruktūras uzturēšanai. Bet vēl taču jātērē līdzekļi novada iestāžu — domes, skolas, bērnudārza, komunālo pakalpojumu uzņēmumu uzturēšanai. Novadu veidotāji varēja paredzēt arī to, ka nodokļu maksātāju skaits nepalielināsies: ļaužu aizplūšana no laukiem bija sākusies. Aizbraucēju skaitu ar valdošo partiju svētību vairoja bankas un citas finanšu iestādes, ievilinot vientiešus kredītu lamatās… Tomēr gandrīz desmit gadus Latvijas mazākais Baltinavas novads kaut kā dzīvoja. Kaut kā, t. i., taupot uz infrastruktūras pienācīgas uzturēšanas rēķina, vientuļo veco un slimo cilvēku aprūpi nogrūžot uz brīvprātīgo palīgu (Sarkanā Krusta u. c.) vai kaimiņu pleciem. Novadā neviens vien vecs un slims cilvēks var rēķināties tikai ar apkārtējo palīdzību. Arī materiāli novada dome nespēj īpaši atbalstīt seniorus, kuri jau raduši cerēt tikai uz to, ka vietējā veikaliņa pārdevēja pēc darba pa ceļam ienesīs maizi un putraimus savai cienījama vecuma kaimiņienei… Es atceros to laiku, kad Baltinava savai skolai izkaroja kristīgās skolas statusu. Bērni te tiešām tika skoloti un audzināti kristīgās dzīves tradīcijās. Un Latgale ar to lepojas. Nu lielā ēka un palīgtelpas gandrīz tukšas: 2017. gada 1. septembrī skolā mācības uzsāka 27 audzēkņi, strādāja 24 pedagogi un 14 tehniskie darbinieki. Neskatoties uz pašvaldības piešķirto dotāciju, naudas nepietiek ne skolas uzturēšanai, ne pedagogu algām. Lai skola varētu pastāvēt, jau līdz 1. martam pašvaldībai kaut kur jāatrod vismaz 50 tūkstoši eiro. Kur tos ņemt? Baltinavas novada domes rīkotajā sapulcē klātbija arī Saeimas deputāts Jānis Trupovnieks, kurš mudināja baltinaviešus meklēt pieņemamāku risinājumu. Saeimas deputāts atgādināja pagājušā gadsimta 90. gadu haosu, kad tika izkauti pat grūsni lopi, izvazāta tehnika, iekārtas, izlaupītas sabiedriskās ēkas. Tādu bakhanāliju nedrīkst pieļaut tagad, slēdzot skolas, kas Latvijā palikušas tukšas vai pustukšas, teica deputāts. Aicinājums, protams, labs, taču Baltinavas novada domes sēdē tā arī netika rasts problēmas risinājums, un deputāti nobalsoja par skolas slēgšanu. Kāpēc “RV” šodien tik sīki stāsta par šo skumjo notikumu? Gribēju atsaukt atmiņā laiku, kad Latgale (arī rēzeknieši) ar entuziasmu cīnījās par kristīgās skolas atvēršanu slimiem bērniem, kā priecājās, kad tāda skola Baltinavā tika izveidota. Process, kurā Baltinavas kristīgā skola nonāca līdz kolapsam, norit visā valstī: nav iedzīvotāju, nav nodokļu maksātāju, nav naudas, nav arī bērnu. Latvieši, latgalieši dzemdē bērnus Anglijā, Īrijā, māca viņus angļu skolās. Diezin vai tur pedagogi migrantu bērniem stāstīs par Latviju, par Rēzekni, par Baltinavu. Par Baltinavu, kur vairs nebūs ne kristīgās, ne nekristīgās skolas. Skumjš stāsts. Tik skumjš, ka nu nemaz neiederas rožainajā atmosfērā, ko par godu Latvijas simtgadei cenšas uzpūst valsts politikas, arī demogrāfijas politikas veidotāji. Starp citu, kā sērīgajā Baltinavas novada domes sēdē konstatēja deputāti, skolas uzturēšanai līdz šī mācību gada beigām vajadzīgi papildus vismaz 50 tūkstoši. Mazā novada domei nav, kur tos ņemt — tāpat jau kredītos līdz ausīm. Arī Saeimas deputāts J. Trupovnieks, kurš piedalījās novada domes sērīgajā sēdē, nekādu prātīgu padomu nesniedza. Varbūt viņš (un citi Saeimas valdošās koalīcijas deputāti) nezina par tiem simtiem tūkstošiem eiro, ko gada beigās “par izcilu darbu un sasniegumiem” saviem klerkiem izmaksāja izglītības ministrs K. Šadurskis, finanšu ministre D. Reizniece-Ozola un citi ministri? Un kur tad vēl miljoni, ko Latvija tērēs simtgades svētku svinēšanai… 50 tūkstošu, kas vajadzīgi, lai Baltinavas kristīgā skola varētu pastāvēt vismaz līdz šī mācību gada beigām, Latvijas budžetā neatradās. Nāves spriedums vēl vienai Latgales skolai neuztrauc ne Šadurski, ne viņa klerkus, ne viņa partiju…
Māra NIZINSKA
Komentāri