ŠOIGU NOBĪSIES…
Latvijas zemessargi pašreiz pilnvērtīgi spēj darboties tikai diennakts gaišajā laikā. Atšķirībā no labi ekipētā potenciālā ienaidnieka austrumos naktī viņi nenieka neredz. Tāpēc tauta aicināta samest naudiņu nakts redzamības iekārtām. (“Neatkarīgā”)
Šī informācija ir ievērojama ar to, ka, šķiet, atklāti pateikts, ar ko Latvija taisās karot (potenciālais ienaidnieks — austrumos). Nakts redzamības iekārtas nav lēts prieks, bet izskatās, ka drīz mūs aicinās saziedot naudiņu arī raķetēm tipa buloņa vai tankiem TD…, kas Krievijai ir, bet Latvijai nav… Ar nakts redzamības iekārtām vien “potenciālo” ienaidnieku neuzvarēsim. Bet varbūt arī uzvarēsim. Ja uz austrumu robežu atvedīsim Raimonda Vējoņa pirktās Anglijā 1980. gadā ražotās bruņumašīnas… Iespējams, no šo mašīnu izskata vien Šoigu nobīsies tā, ka aizļepatos un paslēpsies kaut kur aiz Urālu kalniem.
NO E-VESELĪBAS — NĒ VESELĪBAI
Valsts kontroles dati liecina, ka deviņus gadus “viestais”, bet tā arī neieviestais e-veselības projekts no valsts izsūcis 14 miljonus eiro. (“apollo.lv”)
Latvijai sanācis kā vienmēr: no e-veselības iznācis “nē veselībai”. Medicīnas sfēras lielākā intriga pašreiz ir — atminēs nodokļu maksātājs vai neatminēs, kādā veidā, uz kādu amatpersonu kontiem šie 14 miljoni aizplūduši. Pat Šerlokam Holmsam, ja vien būtu dzīvs, diez vai būtu viegli atrast atbildi uz šo jautājumu.
NAV NEKĀ SVARĪGĀKA
“Visu ārzemēs dzīvojošo latviešu prātus satraucis Okupācijas muzeja rekonstrukcijas un piebūves “Nākotnes nams” būvniecības jautājums,” saka Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes priekšsēdis Jānis Kukainis. PBLA aicina Saeimu un valdību piešķirt Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projektam nacionālās nozīmes būvobjekta statusu un nekavējoties sākt celtniecību.” (“Neatkarīgā”)
Latvijai patiešām šodien nav nekā svarīgāka par Okupācijas muzeja piebūves celtniecību. Latvijas megaceltnes (Stradiņa slimnīca, “Zeimuļs”, Gaismas pils) ir tās burvju akas, kurās valdošie vīri un sievas smēla un smeļ miljonus savu tēriņu segšanai. Okupācijas muzeja piebūve varētu papildināt šo sarakstu.
VIENĀ KADRĀ AR OBAMU
“Lielu gandarījumu Latvijas sabiedrībā izraisījis fakts, ka ANO Ģenerālās Asamblejas 70. sesijā Latvijas prezidents R. Vējonis bija ļoti redzams un ievērots.” (“Delfi.lv”)
Ko tieši ievērības cienīgu, būdams Amerikā, paveicis mūsu prezidents, kāpēc “bija ļoti ievērots”? Atbilde ir tajā pašā rakstā. Izrādās, Vējoņa kungam palaimējies… iekļūt tuvplānā videokadros, kur redzams ASV prezidents Baraks Obama sakām uzrunu Asamblejas dalībnieku svinīgajās vakariņās. Vējoņa vīrišķīgo profilu blakus (gandrīz) Obamam redzēja visa pasaule! Līksmojiet, latvju ļaudis! Latvijas žurnālisti gan piebilst, ka Obamas “aizraušanās ar Tuvo Austrumu problēmām Latvijai nav izdevīga”, jo tādējādi varētu tikt aizmirsta Ukraina un Krievija varētu palikt nesodīta.
(Ai, ai, kāda sirdssāpe mūsu politiķiem!)
Avīzesprāt, “Vējoņa uzdevums — to pastāvīgi atgādināt starptautiskajā arēnā”. Atgādināt, pat dzerot šampanieti Obamas tuvumā!
PAR MILDRONĀTU
Ja Vējoņa nokļūšana vienā kadrā ar ASV prezidentu Latvijas politiskajā telpā tiek gari un priecīgi apspriesta, tad kāds cits Latvijai svarīgs (ar mīnus zīmi) notikums minēts tikai dažos medijos garāmejot, kā kaut kas mazsvarīgs. Runa ir par
Pasaules antidopinga organizācijas lēmumu aizliegto vielu sarakstā iekļaut “Mildronātu”.
“Grindeksa” ražotais “Mildronāts” — veiksmīgākā Latvijas ražotā eksportprece. 2013. gadā preparāta eksporta apgrozījums sasniedza 65 miljonus eiro. Acīmredzot mūsu rietumu draugi, iekļaujot “Mildronātu” melnajā sarakstā, parūpējušies par saviem zāļu ražotājiem, nokautējot Latvijas konkurentu. Lai nemaisās pa kājām. Un nevienam Latvijas politiķim tas nesāp. Jo esot saņemta iespaidīga
kompensācija
: Latvijas prezidentam mirkli atļauts uzturēties Obamas tuvumā. Un pat iekļūt vienā kadrā ar viņu! Ak, kāda liela, kāda necerēta laime! Par to Latvija gatava samaksāt ar sava veiksmīgi strādājoša uzņēmuma iznīcināšanu.
PŪT, VĒJIŅI, DZEN LAIVIŅU
Latvijas izcilā panākuma
(Vējonis gandrīz blakus Obamam)
ēnā plašākas sabiedrības nepamanīta palikusi ziņa par vēl vienu belzienu Latvijas ekonomikai: valdība apstiprinājusi noteikumus, kas paredz vēl piecu Latvijas zvejas kuģu sagriešanu metāllūžņos. 70 Latvijas zvejas kuģu jauda jūtami pārsniedzot piešķirtās nozvejas kvotas un negatīvi ietekmējot zivju krājumus. Atgādināšu, ka pirms dažiem gadiem jau tika īstenota vērienīga zvejas kuģu sagriešanas kampaņa… Latvija attīstās! Un, turpinot tādu attīstību, nedod Dievs, sagaidīsim, ka Brisele uzliks kvotu pinekļus arī Latvijas graudu ražotājiem: cik tad var paciest tādu zemnieku savvaļību: cik grib, tik ražo. Tāds pagarš iznācis tas nedēļas komentārs, tomēr nevaru nepastāstīt lasītājiem vēl par vienu izcilu dokumentu, ko bēgļu pieņemšanas sakarā saražojusi un valdībai iesniegusi Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Godmane. Tikai dažas rindas no apjomīgā dokumenta, kurā, piemēram, paredzēts 10 dienu adaptācijas kurss 210 personām un tam ieplānoti
68 325 eiro
2016. gadā un
81 990 eiro
2017. gadā. Tā pati adaptācija nepilngadīgajiem bēgļiem izmaksās
78 000 eiro
. Dzirdes aparātiem (5% bēgļu) paredzēti
3540 eiro
nākamgad un
4248 eiro
2017. gadā; staigāšanas rāmjiem
(1% bēgļu)
—
10 000 eiro
; bimanuālajiem ratiņkrēsliem
(3% bēgļu)
—
2700 eiro
. Pat kruķiem paredzēta nauda —
420 eiro
. Ar bēgļiem strādāšot bāriņtiesu darbinieki, viņu darba samaksai
(40 stundas nedēļā)
ieplānoti
1,8 miljoni eiro
. Veselības aprūpes nodrošināšanai
(ģimenes ārsta, psihiatra u.c. apmeklējumi, TBC analīzes utt.)
2016. gadā —
713 000 eiro
(turpmāk — 400 879 eiro gadā)…
Mēs te sūdzamies par rindām pie dakteriem šogad. Nākamgad vispār netiksim. Visu Godmanes plānu pārrakstīt nav iespējams — sadalīti gandrīz 20 miljoni eiro. Nav aizmirsts nekas: ierēdņu ārzemju komandējumi; jaunu datoru un datorprogrammu iegāde, kancelejas preces utt. Būs jauka dzīve Latvijā. Ne mums, aborigēniem! Domāju, arī bēgļiem ne. Toties mūsu politiskajai elitei un to apkalpojošajai ierēdniecībai — o, jā!
Māra NIZINSKA
Komentāri