Pašvaldības vadītājs pastāstīja, ka šie divi jautājumi savstarpēji cieši saistīti, jo no finanšu iespējām atkarīgs, vai tas vai cits projekts tiks īstenots un pabeigts noteiktajā termiņā, vai līdzekļu trūkuma dēļ būs jāiesaldē līdz labākiem laikiem. Izmaiņas finansēšanas politikā un nodokļu bāzē 2020. gadā skars ne tikai Rēzekni, tās paredzētas visām Latvijas pašvaldībām. Turklāt valdība ieviesusi daudz stingrāku pašvaldību kreditēšanas kārtību: aizņēmumu Valsts kasē turpmāk varēs saņemt tikai ES struktūrfondu līdzfinansēto projektu īstenošanai. “Šajos apstākļos mums būs nopietni jāapsver, kurus no iesāktajiem projektiem turpināt, kurus atlikt,” teica A. Bartaševičs. “Nāksies pārrakstīt pilsētas attīstības plānu, ņemot vērā finansiālo situāciju.” 2020. gada valsts budžeta projektu valdība iesniegusi Saeimā. Tas būs pirmais valsts budžets, kas izstrādāts nevis steigā, bet mierīgi, pārdomāti un izsvērti, uzskata Rēzeknes mērs. To gan nevar teikt par šī gada budžetu, kas daudzās pozīcijās nav izpildīts. “Tas ietekmēja iesākto projektu realizāciju. Piemēram, mēs cerējām paņemt
600 tūkstošu eiro
kredītu 6. vidusskolas stadiona rekonstrukcijai, taču saņēmām atteikumu, lai gan, tāpat kā citas pašvaldības, bijām reģistrēti rindā uz aizņēmumu. Valsts taupa līdzekļus, tāpēc mums būs jārēķinās tikai ar savām iespējām.”
Preses konferencē klātbija
Marina TETARENKO
Eduarda UTĀNA foto
Комментарии