Cienījamie rēzeknieši!
Izmantojot laikraksta “Rēzeknes Vēstis” redakcijas laipni doto iespēju, vēlos ar jums dalīties savās pārdomās par notiekošo mūsu pilsētas “baltajā namā” – Rēzeknes valstspilsētas domē. Un šoreiz nevis no opozīcijas deputāta, kam būtu viss tikai jākritizē un jānoliedz, skatu punkta, bet cilvēka, kuram savā vairāk nekā četrdesmit gadu darba dzīvē bijusi iespēja sadarboties gan ar dažādu jomu profesionāļiem, gan vadīt pārmaiņu procesus. Nepretendēju uz vienīgo pareizo viedokli, tikai rosinu iedziļināties un padomāt. Kāds noteikti teiks: “Nu cik jau var, vai tad nevar reiz likties mierā un ļaut cilvēkiem, ko ievēlējis vairākums pilsētnieku, strādāt?” Tieši ar šo gribu sākt – STRĀDĀT. Vairākos pilsētas domes sasaukumos esmu noteiktas sabiedrības daļas ievēlēts deputāts, taču nepiedalos domes operatīvajā vadībā. Izprotu “spēles noteikumus” – vinnētājiem pieder viss, taču vairāk un vairāk jautājumu izraisa tieši domes vadības stils un darba metodes. Teikšu, kā ir, man jau ilgāku laiku nerodas pārliecība, ka viss notiekošais ir Rēzeknes un pilsētnieku interesēs. Man tas vairāk atgādina tādu SAVĒJO klubiņu, kur visi tā “biedri” ērti iekārtojas posteņos un tad “uz pilnu klapi” paņem no pilsētas budžeta SAVU DAĻU, pretī dodot bezierunu lojalitāti un atbalstu vadonim. Mainot domes un pašvaldības kapitālsabiedrību struktūras un izstrādājot pavadošos dokumentus, ļoti bieži tiek piesauktas strukturālās reformas, kas tiekot veiktas pilsētnieku labā. Patiesībā tas diemžēl nav nekas vairāk kā procesa un aktīvas darbības imitācija, veicot šauras cilvēku grupas iecerētās personāliju pārbīdes, amatos un posteņos “iebīdot” kārtējos SAVĒJOS. KLUBIŅŠ paplašinās. Tam tiek patērēts laiks, cilvēkresursi, arī publiskās finanses. Pilsētas budžeta iespējas nav neierobežotas – nākas taupīt kur citur. Vai to varam saukt par STRĀDĀŠANU sabiedrības labā? Pavisam nedaudz par DEMOKRĀTIJU. Šoreiz neiestājos konkrēti ne par vienu malā “pabīdīto” neērto vai klubiņam neatbilstošo personāliju, vairāk pārdomas rada vēl bērnu dienās lasītais citāts: “Cilvēks ir. Likumu piemeklēsim”. Man jau toreiz tas likās nepieņemami, bet tagad ir 21. gadsimts, kur sava vieta demokrātiskiem procesiem, empātijai un cilvēcībai tomēr būtu atvēlama. Vēl viena tēma, ko skaidri iezīmējusi “vecā – jaunā” domes vadība, ir Rēzeknes un rēzekniešu interešu pretstatīšana pārējai Latvijai. VIŅI UN MĒS. Tā nododot Rēzeknes iedzīvotājiem skaidru ziņu, ka tie tur Rīgā dara mums pāri. Bet vai tad Rēzekne nav daļa no Latvijas? Vai rēzekniešu un citu mūsu valsts iedzīvotāju vērtības un vajadzības patiesi ir tik ļoti atšķirīgas, ka jāveic apzināta konfrontācija, maskējot to ar it kā apdalīto rēzekniešu aizstāvību. NO KĀ? KĀPĒC? PRET KO? No vairākiem pilsētniekiem ir nācies dzirdēt, ka viņi ir noguruši no tām negācijām, kas jau ilgāku laiku virmo ap mūsu pilsētu, ka griboties mierīgu un prognozējamu pilsētas vadības redzējumu par Rēzeknes nākotni, cieņpilnu saskarsmi ikdienā, abpusēji izdevīgu sadarbību ar valsts institūcijām. Nevaru nepiekrist: “MIERS BARO. NEMIERS POSTA.” Domāju, pēdējais laiks mūsu pilsētai atgūt to pozitīvo tēlu, kas iemiesojas sauklī PILSĒTA LATGALES SIRDĪ. Bet kā? Rēzeknē drīz būs jauna pilsētas vadība. Visātrāk, ka no tā paša KLUBIŅA. Bet tas neizslēdz iespēju jaunievēlētajam (-ai) beidzot VADĪT, nevis VALDĪT. Un tas, lai šie divi termini nesaplūstu vienā, kā bijis ilgus gadus, daudz kur atkarīgs no jums, rēzeknieši, no jūsu aktivitātes, iniciatīvas un uzdrīkstēšanās. To arī mums visiem novēlu! Nobeigumā atļaušos ko ieteikt. Pirms kāda laika izlasīju Roberta Grīna grāmatu “48 VARAS LIKUMI”. Kā rakstīts recenzijā: bestsellers tiem, kas tīko pēc VARAS, vēro VARU vai vēlas nodrošināties pret VARU. Manas bibliotēkas krājuma sadaļā POLITIKA šis darbs nostājas uzreiz aiz Platona “Valsts” un Džordža Orvela “DZĪVNIEKU FERMA”. Izlasot varbūt noderēs vēl labāk izprast notiekošo!
Cieņā
Juris Guntis VJAKSE
Komentāri