LATVIJA – TĀS IR VISU MŪSU KOPĪGĀS MĀJAS!

Zemkopības ministrs Armands Krauze:

– Man Latvija sākas laukos viena iemesla dēļ. Jo Latvijas laukos gadu simtiem saglabājušās latviešu tradīcijas, saglabājies latviskums. Kādreiz pilsētas bija vāciskas, tad bija padomju laiki ar kolhoziem. Un tad lauki bija tie, kur saglabājās Jāņu tradīcijas, kur tos svinēja pa kluso. Latviešu tautas dvēsele ir laukos, un tur arī sākas Latvija, sākas ārpus pilsētām lauku viensētās, kur ir lauki un meži. Valstij novēlu vairāk atbalstīt savējos zemniekus, kuri ražo labus produktus, mežsaimniekus, kokrūpniekus. Ja atbalstīsim savējos, tad mums visiem klāsies labi.

Gundega Rancāne (Vērēmu pagasta Makašāni):

– Latvija sākas ar atbildību. Ar katra cilvēka atbildību pret savu dzīvi, pret cilvēkiem līdzās, pret dabu, pret valsti, pret darbu. Pret katru lietu īstenībā. Tagad gan īsti nevar saprast, kur tā Latvija sākas, jo tā bezatbildība un neiedziļināšanās lietās, ko mums demonstrē politiķi, parāda sliktu piemēru pārējai sabiedrībai. Tā bezatbildīgā politiķu attieksme gan pret reģioniem, gan pret valsts naudu, ja runājam par visiem tiem iepirkuma skandāliem. Tādēļ jau vairs nevar saprast, kur Latvija sākas un kur beidzas. Ne jau tur, kur žogs uzlikts, bet gan attieksmē pret cilvēkiem, kuri dzīvo Latvijā. Tagad pārāk daudz koncentrējas uz infrastruktūru, bet nedomā par to, kas to vispār izmantos, jo cilvēki bēg projām gan no laukiem, gan no pašas Latvijas. Novēlu Latvijai normālus politiķus un valdību, ne tik ciniskus un ne tik attālinātus no sabiedrības! Rudenī būs iespēja to mainīt.

Valentīna Šidlovska (Rēzekne):

– Man Latvija sākas manā ģimenē, manā skolā, manos rēzekniešos, kas man ir uzticējušies un savulaik balsojuši par Goda pilsoņa titula piešķiršanu man. Latvija – tās ir visu mūsu kopīgās mājas. Nekad pat neesmu domājusi par kaut ko citu. Arī mūsu Latgale, mūsu Rēzekne un, protams, mana skola. Es skolai joprojām esmu piederīga – šogad atzīmēju jau savu 50. pedagoģiskā darba jubileju. Pusmūžs pedagoga darbā. Lai starp cilvēkiem valda savstarpēja saprašanās! Lai ir miers katra cilvēka sirdī un pašā valstī! Lai cilvēki zina un atceras senu tautas parunu: “Miers baro, nemiers – posta.”

Ilmārs Ostrovskis (Rēzekne):

– Latvija sākas no savas dzīvesvietas. Kad izejat savas mājas pagalmā, jau sākas Latvija. Protams, Latvijai kā valstij ir savas robežas, bet Latvija ir tepat. Nevar teikt, ka Latvija ir no Ventspils līdz Zilupei. Visi saka, ka tagad ir slikti dzīvot. Bet viss ir atkarīgs no mums pašiem: ja mēs necelsim savu Latviju, savu Latgali, tad jau nav nekam jēgas, nav nekāda stimula labāk strādāt, lai lētāk dzīvotu, lai viss būtu labāk. Praktiski ir kā – bērni brauc uz ārzemēm strādāt, mēs te savu nodzīvosim… Lauki paliks tukšāki un tukšāki…. Bet tomēr ir jādara savs darbs. Kurš atnāks mūsu vietā un darīs? Viss pašiem ir jādara. Jādara tā, lai mēs te dzīvotu labāk, lai visiem tiem, kuri ir aizbraukuši, būtu stimuls atgriezties dzimtenē, lai kopējiem spēkiem mēs spētu attīstīt mūsu Latgali, Latviju, ar ko varētu lepoties.

Vija Jeršova (Čornajas pagasta Ratnieki):

– Latvija sākas no ģimenes, no bērnu un mazbērnu audzināšanas. Un, protams, Latvija sākas no katra paša nostājas un sapratnes attiecībā pret savu dzimteni. Vispār Latvija sākas arī no mūsu vectēviem un vecvectēviem, kuri lika pamatus valstij. Latvijai novēlu skaidras un mierīgas debesis! Lai Latvijas daba būtu vēl krāšņāka, vēl zaļāka, acij tīkamāka! Lai mēs katrs prastu mīlēt Latviju tā, kā to sirds saka!

Valentīna (Rēzekne):

– Latvija sākas savā pagalmā, savā sētā. Latvija – tas ir viss! Tā ir dzimtā zeme. Kur dzimi, tur paliksi. Valstij novēlu ilgu, ilgu dzīvošanu! Lai ir mazāk krāpnieku, lai ir mazāk zagļu, lai tauta būtu daudzmaz vienlīdzīga! Lai nebūtu bagāto, kas iemanās ieņemt trīs četrus augstus amatus, par to saņem milzīgas algas un tur kalpus! Tādi cilvēki taču nespēj paši ne apstrādāt zemi, ne parūpēties par savu māju. Kad tiks likvidēta tāda nevienlīdzība, tad tauta būs apmierināta. Nevar taču tautu bezgalīgi verdzināt. Vergu laiki jau pagājuši, bet tauta turpina vergot. Ja man šodien pateiktu, lai norādu pasē savu nacionalitāti – latgaliete, to labprāt izdarītu. Varbūt tad latgaliešus vairāk cienītu pārējie.

Viktors (Rēzekne):

– Interesants jautājums, protams. Pirmām kārtām Latvija sākas no robežām. Mums ir maza, neliela republika. Šodien ne viss ir labi valstī. Ir daudz problēmu. Un kad lasu ziņu portālu, tur tādas lietas tiek rakstītas…. Bail paliek. Kopumā man Latvija patīk, jo mums nav ne zemestrīču, ne citu dabas kataklizmu, bet liels mīnuss ir tas, ka iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās un samazinās. Arī dzimstība krīt. Izlasīju, ka ap 2050. gadu Latvijā paliks pavisam maz iedzīvotāju… Visiem vēlu mierīgas debesis virs galvas un laimi!

Ditmārs Dukšta (Rēzeknes valsts poļu ģimnāzija, 11. klase):

– Latvija sākas cilvēku sirdīs un dvēselēs. Uzskatu, ka robeža ir tur, kur ir mūsu cilvēki: jo tālāk esam mēs pasaulē, jo tālāk ir Latvija. Jo Latviju mēs nesam sev līdzi savā dvēselē.

Anna (Rēzekne):

– Latvijas centrs ir tur, kur esam mēs paši. Latvija ir brīnišķīga zeme! Tieši Latgale ir Latvijas pamats, ja skatāmies vēsturiskā aspektā. Kamēr latgalieši un Latgale turēsies, tikmēr arī Latvija turēsies un būs stipra. Latvijai – izturību, pacietību! Lai zeļ un plaukst mūsu tauta! Lai mūžam dzīvo Latvija!

Ir noslēdzies projekts “Kur sākas Latvija”, un rakstu sērijā meklējām atbildes, kur tad katram cilvēkam sākas Latvija. Atbildes bija dažādas. Bet viennozīmīgi ir tas, ka Latvija sākas ar cilvēkiem, tā sākas katra iedzīvotāja sirdī, viņa mīlestībā pret savu zemi, tradīcijām, valodu.

Arī veiktajā aptaujā redzam iedzīvotāju paustās atbildes.

Un kur jums sākas Latvija?

Aija MIKELE-STRUŠELE

AUTORES foto un foto no aptaujāto albumiem