Ar Pūliju asam saisteiti nu jau 500 godus. Pūļi Latgolā īnōce ari kai misionari, tērgōtōji un augsti kvalificāti omotu meistari. Caur daudzajom pūļu muižom un foļvarkom latgalīšu sadzeivē īnōce taidi vōrdi kai kanopka (ustobas…
Pēc nailgas šaļteites ustobā īgōja zīma, jo atsavērēs sinču durovas un īplyuda svaigs gaiss. Ōrā pa pōrslai snīgs klōja pogolmu. Nu, redz, zīma klōt! Kur pazudušas dzaltonōs narcises, kur zylōs vyzbules un zylōs puču…
Lai veicynōtu literarū procesu Latgolā, bīdreiba “LgSC” jau ūtrū godu izsludynoj konkursu “Latgolas prozas skaitejumi 2021”. Konkursā aicynōti pīsadaleit vysa vacuma Latgolas kulturtelpai pīdareigi autori, kuri roksta prozu. Konkursa gola pasōkums byus daļa nu…
Grafines, pūļu 1830.–1831. goda saceļšonōs daleibneicas un patriotes Emīlijas Plāteres vōrds labi zynoms pasaulē. Par sovas vaļsts varūni jū uzskota gon Pūlija, gon Leitova, gon Latvija...
5. oktobrī Latgolas Kulturvēstures muzejā nūtyka Anitas Graudiņas grōmotas “Plōciņu Mase roksta” atvēršona. Šei jau ir autores trešō grōmota, kas nōk pi laseitōjim. Humoristiskōs vēstules ir raksteitas vairōk nakai 25 godus. Anita Graudiņa ir…
Latgolas Kulturas centra izdevnīceiba aicynoj autorus jau sōkt gatavōt rokstus (stōstus, dzejūļus, lugas u. c.) nōkamajam literaturas almanaha “Olūts” laidīņam, kas izīs 2022. goda vosorā. Rokstus jōīsyuta leidz 2022. goda janvaram.
Vasala, Plōciņu Maseit! Beidzūt! Kas par beidzūt? Par tū nadaudz piečōk, tys ir, vālōk. Pļapatunu Donets tai ari sōce sarunu pēc sasasveicynōšonōs. Jys īsasauce: “Beidzūt! Es natycu pats sovom ausim!” Es vaicōju: “Tu laikam…
Literaturas almanahs “Olūts” izīt nu 1943. goda ar pōrtraukumu (1947–1991). Pavysam kūpā izgōjuši 26 “Olūta” laidīni. Latgolas Kulturas centra izdevnīceibā nu tim izgōjuši 19 laidīni. Jau daudzus godus pēc kōrtas almanahs regulari izīt vīnu…
Varakļōnu piļs īpašnīks, grafs Mihals Jans Borhs (1753–1811) ir bejis ari literats. Par jō literarū davumu lyudžu pa-stōsteit Varakļōnu nūvoda muzeja direktorei Teresei KORSAKAI.
26. julijā Varakļōnu pilī nūtyka preses konference par nōkamgod 27. un 28. aprelī paradzātō Latgolas kongresa, kura tema byus “Latgaliskuma kods Eiropā: nu volūdas leidz ekonomikai”, jaunō satura koncepciju. Par tū stōsteja 4. pasaules…
Jau dreizi nu tipografijas sajimsim “Tāvu zemes kalendaru” 2022. godam. Tys ir nūdrukōts. Tōpēc grybu atgōdynōt, ka kalendara pyrmais godagōjums ir izgōjis 1939. godā. Tagad kalendars jau sasnēdzis 83 godagōjumus, nu tim 32 godagōjumi…
Sovu sirdssōpi uzticēja Irēna Boļšakova (Ragauša), kura šūbreid dzeivoj Sylajōņūs.
