SLĒGTĀ SKOLA: PĀRVĒRTĪBU ARHITEKTŪRA

“Rēzeknes Vēstis” uzsāk rakstu sēriju “Slēgtā skola: pārvērtību arhitektūra”. Nevienam nav noslēpums, ka Latvijā daudzas skolas ir slēgtas, citas reorganizētas un pievienotas lielākām. Galvenais skolu slēgšanas iemesls, protams, ir demogrāfiskā situācija – bērnu skaita samazināšanās. Ja šī problēma vispirms vairāk skāra laukus, tad tagad tā ir kļuvusi aktuāla arī pilsētu skolām. Piemēram, Rēzeknes novadā pēdējo 30 gadu laikā slēgtas 25 lauku skolas. Kas notiek ar apdzīvoto vietu, kad te zinību pils durvis tiek slēgtas? Kādas pārvērtības sagaida skolas ēku, un kāds ir tās turpmākais liktenis? Iespējams, par šiem jautājumiem ierēdņi, uzliekot zīmogu un parakstot lēmumu par skolas likvidāciju, nemaz neaizdomājas. Skolas ir arī sava veida izglītības un kultūras epicentri, gluži kā avoti, kas veldzē vietējo sabiedrību. Un kas notiek, kad avots izsīkst vai kļūst nevajadzīgs? Vēl jāuzsver, ka slēgtās skolas atspoguļo arhitektūras spektru vairāk nekā gadsimta griezumā. Jo bija skolas, kas tika ierīkotas kādreizējās muižas ēkās. Skolas tika ierīkotas gan pagājušā gadsimta divdesmitajos trīsdesmitajos, gan sešdesmitajos astoņdesmitajos gados. Skaidrs, ka šo ēku arhitektūra atšķirsies. Arī turpmākā nākotne katrai būs sava. Vien negribētos, lai kādreizējās zinību pilis kļūst par graustiem...