Vasala, Plōciņu Maseit! Itū reizi Pļapatunu Donets maņ vaicōja: “Pīter, voi tu zini, kaida ir jaunūs laiku Latgolas īlas vēsture?” Es jam kai paklauseigs skūlāns soku: “Pyrms goda 1. oktobrī Rāznē atklōja Latgolas īlu…
Nūslādzūt vosoru, rudiņa sōkōs Latgolā nu vacīm laikim īsadybynōjuse loba tradicija — reikōt Mikeļa dīnas goda tērgus, kai nu kur tūs sauc, Rogovkā — par Smotra tērgu, kur napracātī puiši varēja nūsavērt sev lobu…
Sōcūtīs lelō Sibirijas dzeļžceļa byuvnīceibai 19. godu symta vydā, ari daudzas tyukstūšas Latgolas dzeivōtōju atstōja dzymtū pusi i devēs iz Krīviju. Taipat jūs vylynōja skaistō doba, bezgaleigī mežu masivi, augleigō zeme naīrūbežōtā daudzumā. Sibirijas…
Nacionalō atmūda i vaļsts atjaunōtne 20. godu symta beigōs ari latgalīšim nese cereibas uz sovas identitates leidztīseibu. Tymā laikā ari itūs ryndu raksteitōjs jau pasarōda atklōteibā ar latgalīšu drukōtū vōrdu — grōmotom, avīzem, žurnalim,…
“Tāvu zemes kalendars 2020”, godagrōmota, par kuras izdūšonu jau 30 godu ryupejās Jōņs Eļksnis un jō vadeitō Latgolas Kulturas centra izdevnīceiba, šūnedeļ nūnōcis pi laseitōjim. Tei ir breiniškeiga grōmota, kas stōsta na tikai par…
Vasala, Maseit! Otkon satyku Donetu. Ari šūreiz navarējam iztikt bez dūmu apmaiņas. Sōka Doņs: “Varātu jau saukt cylvākus un jūs nadorbus eistajūs vōrdūs. Tikai apnicis pōrōk nūpītni runōt. Jo tū tai mes dareitu, tod…
Vasaliņka, muna dōrgiņkō Cecilija! Kai redzi, es vēļ sovim godim djuža i stypra… I meža trūnī varu uzatraust, kod Puļgeņce paraun leidza. Jōs ar Zosi palaikam svātdīnōs aplaiž ar mašini kaidu riņči pa dzymtū…
Muni dōrgiņkī! “Rēzeknes Vēstim” šūgod jubilejs! 1944. goda 4. augustā, dzeļža cymdu laikūs, “Pa Staļina Ceļu” īt sōkuse, car pučem pareizōs ziņas nasuse; par “Ausmu” pōrtapuse; pēčōk “Dorba Karūgu” pacāluse un golsgolā “Rēzeknes Vēstis”…
Latgolas Kulturas centra izdevnīceibas vadeitōjam Jōņam Elkšņam vaicōju, kas jauns gaidams izdevnīceibā tyvōkajā laikā.
16. julijs — MOZUĻU KAUJAS PĪMIŅAS DĪNA. Šamā dīnā 1944. godā pi Latvijas rūbežas Zylupes upes krostā pret sorkonōs armijas vīneibu un tankim stōjās pulkvežleitnanta Kārļa Aperāta 850 kaujinīki; nu tim 300 un pats…
Atbaļsteisim ar lyugšonom un zīdōjumim, jo ir nūsaškībīs krysts tūrnī, napīcīšams ari cyts remonts.
Pīterdīnā mes, literatu bīdreibas “Latgales ūdensroze” literati, braucem uz Ilzeskolna pogosta Jaungailumim, uz “Pūdnīku” mōjom, kur Maija Gailuma, keramika Pītera Gailuma dzeivesbīdre, reikōja Pīterdīnas pasōkumu. Šūs mōju saiminīks, talanteigais pūdnīks Pīters Gailums pyrms divim…
